Riebīgais ir estētiska kategorija, kura ir pretēja skaistajam un ir attiecināma ar to. Riebīgais raksturo ārēji izpausto esamības iekšējas mērās postījumu. Māksla vēršas pie riebīgā atveidojuma, kas pauž realitātes negatīvās puses, lai atveidotu šo realitāti visā tā daudzveidībā. Atšķirībā no riebīgā dabā, tā mākslinieciskā attēlošana sagādā noteiktu patiku, kura ir saistīta ar attēlošanas meistarību un negatīvu emociju retināšanu.
Modernisma un it īpaši postmodernisma laikos riebīgā kā estētiska fenomena nozīme ir ievērojami paaugstinājusies. Es apskatīju tieši riebīgo nevis neglīto tāpēc, ka „riebīgais” ir daudz izteiksmīgāks un tam ir stiprāks emocionālais noslogojums, kaut gan klasiskajā estētikā šo terminu neizmantoja.
Riebīgais tiek apskatīts kā riebīgais mākslā, jo pastāv arī daudz riebīga paša par sevi, t.i. dabā, kas var arī neizraisīt estētisko pārdzīvojumu, kamēr netiks pārveidots un attēlots mākslā tā, lai izraisītu patiku.
Savā kursa darbā man gribējās noskaidrot, kas ir riebīgais un parādīt klasiskās un modernās estētikas attieksmi pret to. Noskaidrot riebīgā lomu modernisma mākslā un kā tas tajā izpaužas. Es izsekošu riebīgā ceļu no pilnīgas tā noliegšanas līdz tā pieņemšanai un pielīdzināšanai tādai kategorijai kā skaistais, kura ilgu laiku tika uzskatīta par estētikas pamatkategoriju. Jau no seniem laikiem riebīgais sekoja skaistajam, bet tikai kā negatīvais, kā kaut kas no kā vajadzēja vairīties, lai vēstures gaitā pārvērstos par svarīgu un neatņemamu estētikas kategoriju.…