Rietumeiropas filosofija jauno laiku sākumā, 14.gadsimtā un panteisms

Kopsavilkums
Humānisma idejas renesanses laikā tika popularizētas ar to radītāju palīdzību, kas ir Frančesko Petrarka, Kolučo Salutati un Leonardo Bruni. Katrs no renesansen filozofiem ir devis kaut ko mantojumā humānisma attīstībā.
Petrarka – humānisma tēvs – formulēja ideju, savienoja antīko ar kristietību un sarakstīja literārus darbus. Petrarkas mēģinājumi atrast piemērotu sakarību starp aktīvo un kontempletāro dzīvi, kā arī viņa tendence uzsvērt vientulības un mācīšanās nozīmi, bija saistoši visai Eiropai.
Kolučo Salutati bija pievienojis antikvārisma īpašības humānisma filozofiskai kustībai. Salutati kaislīgi aizstāvēja apgaismības idejas, kas izprovocēja debates starp klasiskās kriestietības piekritējiem. Gan Petrarka, gan Salutati bija izcili rakstnieki un dzejnieki, kuru prozas struktūru idealizēja turpmākie rakstnieki.
Leonardo Bruni – pirmais modernais vēsturnieks – izveidoja vēstures modeli, kuru pēc tam sadalīja trijās daļās: antīkie laiki, viduslaiki un modernie laiki. Šo vēstures periodizācijas modeli izmanto vēl joprojām, precizējot laiku sākumu un beigas. Bruni bija panteisma piekritējs, kaut viņa dzīvošanas laikā panteisma idejas vēl netika formulētas. Bruni dzīvoja pēc principa: marmora pils nepieļauj un neprasa krāsojumu. Kā humānists, Bruni deva priekšroku sengrieķu filozofijas un vēstures avotu tulkošanai.
Panteismu var iedalīt divās daļās – stoicismā, kur tā filozofija nav saistīta ar dievišķo un pretēji, līdzīgi kā hinduismā, kur ideja ir saistīta ar dievišķo Visumu. Taoismā arī ir spilgti panteisma akcenti, ko pierāda Žauangzī teiktais: „Nav vietas, kur viņa nav... Nav nevienas lietas, kas tiktu radīta bez Tao.”

…