Pilsētas tiesības kopš 1225.gada. Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta (skat. piel.1.).
1998. Rīgas vēsturiskais centrs tiek iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā.
1999. Pabeigta atjaunotā Melngalvju nama celtniecība.
2001. Rīga svin 800 gadu jubileju.
2003. Rīgā notiek Eirovīzijas festivāls.
Rīga atrodas pie Daugavas ietekas Rīgas līcī. Senākā cilvēku apmešanās vieta Rīgā varētu būt Indriķa hronikā minētais Senais kalns, kur pirms aiziešanas uz Cēsīm dzīvojuši vendi. Drošas ziņas par Rīgas apdzīvotību 12.gs. sniedz arheoloģiskie izrakumi seno ciemu vietās.
Rīgas pilsēta sāka veidoties 11. vai 12.gadsimtā. Šī vieta bija ļoti izdevīga, lai piestātu kuģi. Tur, kur tagad atrodas Rīgas vecākā daļa, senatnē Daugavā ietecēja Rīdzenes upe. Upes līkumā atradās augsta kāpa, kuru sauca par Seno kalnu. Uz šī kalna kādreiz bija apmetusies Kurzemes līviem radniecīga tauta – vendi. Vēlāk šajā zemē dzīvoja līvi. Daugavas un Rīdzenes krastos bija izveidojušies divi ciemi un osta.
Līdz ar tirgotājiem Baltijā ieradās arī krustneši. 1198.gadā pie Rīgas Senā kalna notikusi kauja, kurā lībietis Imauts nodūris bīskapu Bertoldu. Indriķa hronikā šajā gadā minēts Rīgas ciems. Nākamais bīskaps, ieradies Daugavas grīvā vispirms devās uz Ikšķili, kur to pilī ielenca sacēlušies lībieši. Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201.gadā pārcēla savu rezidenci no Īkšķiles uz Rīgu.
Kad līvu vecākie ierādīja bīskapam Albertam vietu, kur tas varētu būvēt savu pili, viena pēc otras Rīgā pacēlās arī citas mūra ēkas. Celtniecība sākās 1201.gadā.
Vācu kolonisti 1201.gadā dibināja savu apmetni – pilsētu pēc Ziemeļeiropas parauga, pusloka formā, kas ar taisno malu piekļāvās Rīgas upei. Gar tagadējām Jāņa, Pēterbaznīcas, Kungu, Tirgoņu un Zirgu ielām izbūvēja pirmos nocietinājumus. Tās galvenās celtnes bija bīskapa Alberta un Zobenbrāļu pils, pirmā Doma baznīca (Māras katedrāle) un Sv. Pētera baznīca. 1211.gadā aizsargmūri pagarināja gar tag. Jaunielu līdz Daugavas krastam, bet pēc lielā 1215.gada ugunsgrēka pilsētu paplašināja līdz tag. Torņa ielai, nostiprinot viduslaiku pilsētas robežu ar aizsargmūri. Aizsargmūris sasniedza ap 11 m augstumu, tajā bija torņi (1330.g. minēti 28 torņi). 13.gs. 1.pusē uzcēla tagadējo Doma kompleksu kopā ar otru bīskapa pili, Sv. Jēkaba baznīcu, Sv. Marijas Magdalēnas klosteri un baznīcu, pēc 1330.gada – arī jauno Livonijas ordeņa pili.
Bīskapa pils atradās tagadējās Jāņa baznīcas vietā (tagad Jāņsēta). Blakus savu pili uzcēla Zobenbrāļu ordenis (tagad Konventa sēta).
…
