Rīgas attīstība Livonijas laikā līdz 16.gadsimtam

Rīgas dibināšana.

Rīga – Latvijas lielāko un svarīgāko pilsētu Daugavas augštecē pie nelielas attekas – pēc valdošā uzskata 1201. gadā dibinājis bīskaps Alberts. Rīgas pilsētas dibināšanas gadskaitlis nav pierādāms ar kādu dokumentu vai valdnieka izdotu privilēģiju un, domājams, ka tāds arī nekad nav bijis. 1200. gadā apkaimes lībieši noslēdza mieru ar bīskapa ļaudīm, un zeme, uz kuras atradās tirdzniecības faktorija, pārgāja bīskapa īpašumā. 1201. gadā pāvests apstiprināja Alberta līgumu ar lībiešiem, un to tad arī uzskata par pilsētas dibināšanas gadu. Pašā sākumā Rīgā dzīvoja daudzi nevācu iedzīvotāji – lībieši, zemgaļi, kurši un latgaļi. Lai veicinātu pilsētas uzplaukumu un tai netrūktu darbaroku, par Rīgas pilntiesīgu iedzīvotāju varēja kļūt jebkurš cilvēks, kas gadu un vienu dienu nodzīvoja pilsētā un varēja samaksāt pusmarku (100g sudraba). Tirdzniecības dēļ pieauga pilsētas militārā nozīme, tās spēks un bagātība. Pilsētu ietvēra ap 10m augstas mūra sienas un torņi, apkārt bija dziļš un plats ūdens grāvis. Uz mūriem stāvēja sardze, bija arī sava flote. Aiz varenajiem nocietinājumiem slējās mūra baznīcu torņi un bagātāko tirgotāju nami, no kuriem vēl tagad vairāki atrodas Vecrīgā. Citu iedzīvotāju ēkas tika celtas no koka un izvietojās viena pie otras gar šaurām un netīrām ielām. Atsevišķi amatnieku nami atradās vienā ielā – tā radās Kalēju iela, Audēju iela, Kurpnieku iela un daudzas citas. Īpaši izcēlās ordeņa un bīskapa pils.

…