Vispārējs pārskats par Rīgas dārzu un parku attīstību.
Dabas apstākļi nav bijuši izdevīgi apstādījumu ierīkošanai to dara zināmu literatūras avoti. Par izmantojamiem apstādījumiem Rīgā laika posmā no pilsētas dibināšanas līdz 18.gs. sākumam ziņu tikpat kā nav.13.gs., kad Rīga sāka veidoties par ostu, Daugavas vecās iztekas bija gandrīz aizaugušas un visapkārt senajai Rīgai bija izveidojusies purvaina zemiene, ko šķērsoja vairākas Daugavas iztekas. Speķupe no tā laika iztekām, kas tecēja apmēram gar tagadējo Avotu ielu virzienā uz Vērmanes dārzu un tālāk - Pulvera torni. No turienes, kur tā pagriezās gar Rīgas mūriem, tā tika saukta par Rīgas upi, bet vēlāk - par Rīdziņu. Savā lejtecē Rīdziņa bija perpendikulāra Daugavai un kļuva plašāka, tāpēc to sauca arī par Rīgas ezeru.Tur arī izveidojās Rīgas osta.
Pašā sākumā Rīga bija uzcelta uz pussalas, ko norobežoja Daugava un Rīdziņas upe. No Daugavas līdz 11. novembra Krastmalai pletās staigns purvs, kas radīja lielas grūtības Rīgas nocietinājumu mūru izbūvē, kā arī vēlāk, 16.gs., Rīgas vaļņu celtniecībā.
Daugavā pie Rīgas bija daudz salu. Palu laikā liela daļa no tām applūda, un ūdens noskaloja smiltis līdz pat māla slāņiem. Tagad, kad daudzas Daugavas iztekas ir aizaugušas, salas ir savienojušās ar cietzemi. Tā tas ir ar bijušajām pilsētas ganībām, ar Uzvaras parka teritoriju, ar Bieķēna, Mūku un Putru salām. Arī Gustava sala un Kojņsala, kur 18.gs. tika ierīkoti dārzi, ir savienojušās ar cietzemi. Vecajās salās bija laba dārzu un ganību zeme.
Atrazdamās Daugavas malā, Rīga arvien cieta no plūdiem, tāpēc tika uzbūvēti dambji (pirmie 17.gs. četrdesmitajos gados). Tā rezultātā vairākas daugavas salas savienojās, piemēram, Lucavsala, Jaunavu un Ekas sala saplūda vienā-Lucavsalā. Līdzīgi, saplūstot vairākām salām, veidojās arī Kundziņsalas masīvs. Tika sagrauta arī vecā ūdens sistēma, kas nodrošināja caurteci pa Daugavas iztekām. Aizsērēja kā Speķupe tā Rīdziņa. Tās pārvērtās par stāvoša, smirdoša ūdens krātuvēm, kamēr tās 18.gs. trīsdesmitajos gados aizbēra.
…
