Latvijas galvaspilsētas Rīgas attīstība tradicionāli piesaistījusi lielāko valdības un sabiedrības uzmanību, kā arī masu mediju interesi. No vienas puses Rīga veidojusies par t.s. ūdensgalvu valstī, jo tās problēmas tikušas risinātas īpašā režīmā, no otras puses visi apzinās, ka Rīga ir valsts galvaspilsēta un problēmu jautājumu risināmi īpašā kārtībā. Tā, piemēram, tādi projekti kā tūrisma piesaistīšana grūti realizējami ignorējot Rīgas problemātiku. Tepat minams arī starptautiskā transporta jautājums. Viens no izdevīgākajiem maršrutiem tūristu piesaistei no Skandināvijas varētu būt prāmju satiksme un Rīgas pasažieru ostas attīstība. Latvijā nereti situāciju salīdzina ar Tallinu, kur tieši šis starptautiskās satiksmes virziens ir augsti attīstīts un peļņu nesošs. Vairāki skandāli gan ar politisku nokrāsu, korupcijas ēnu un saimniecisku nemākulību, pēdējos piesaistījusi uzmanību Rīgas ostai. Sabiedrības vēlmes ir saistāmas ar ērtu, finansiāli pieejamu un kvalitatīvu prāmju satiksmi, savukārt politiķu argumentos jūtama vēlme iegūt politisku kontroli pār Rīgas ostu un tepat minami arī uzņēmēju intereses – saimniekot īpaši labvēlīgā režīmā šajā teritorijā.
Lai ostas attīstība tiktu veicināta nepieciešams valsts atbalsts un par starpvalstu dialogs, jo Latvijas attiecības ar Zviedriju pēc starptautiskās arbitrāžas tiesas t.s. sagrieztajā kuģa lietā tieši kuģošanas jomā ir kļuvušas piesardzīgas.…