Latvija ir pārdzīvojusi pēdējo 10 gadu laikā dažādus attīstības līmeņus un tempus un viens no šiem attīstības līmeņu rādītājiem ir nekustamā īpašuma tirgus.
Pētījuma objekts ir dzīvokļu cenas Rīgas pilsētā, jo nekustamā īpašuma cenas vienmēr ir interesējušas cilvēkus, un uzskatam, ka iegūtā informācija mums palīdzēs savā turpmākajā nākotnes darbībā ar nekustamajiem īpašumiem un dzīvojamo fondu. Vai nu tas izpaudīsies, kā dzīvokļa meklēšana vai palīdzība citiem ar savu pētījumu.
Šī darba mērķis ir izzināt dzīvokļu tirgus situāciju 3 gadu dinamikā.
Darba uzdevumi bija:
1) savākt un apkopot informāciju par dzīvokļu tirgu no 2006. gada janvāra līdz 2009. gada februārim;
2) veikt teorētisko pētījumu, modelējot vidusmēra ģimenes iespējas un prasības nekustamā īpašuma iegādē;
3) izdarīt prognozes par dzīvokļu tirgus attīstību.
Pētījumu gaitā tika izvirzīta hipotēze, ka dzīvokļu cenas ir samazinājušās un ka pat vidusmēra ģimene ar vidējiem un stabiliem ienākumiem ir spējīga iegādāties 3 istabu dzīvokli Rīgā vismaz 4 pilsētas rajonos.
Darba gaitā autors iepazinās ar Būvniecības Nacionālo programmu un publiski pieejamajiem dzīvokļu tirgus apskatiem, un veica tirgus analīzi modelējot situāciju.
Darbs satur 3 nodaļas un 18 apakšnodaļas, 6 tabulas, 10 attēlus un pielikumu.
Būvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību. Lai analizētu tās struktūru un attīstības tendences, notiekošais būvniecības nozarē jāpēta uz valstī notiekošo ekonomisko procesu vispārējā fona.
Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā no 1990.-1993.gadam iekšzemes kopprodukts samazinājās 2 reizes, bet būvniecības izlaide - gandrīz 8 reizes. Ar 1994.gadu sākās būvniecības pieaugums. 2000.gadā būvprodukcijas apjoma pieaugums bija 8,4 %, salīdzinot ar 1995.gadu, tas bija pieaudzis 1,5 reizes un veidoja 6,8 % no IKP.
Radikālās izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā: salīdzinot ar 1990.gadu, vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars (sastāda 2/3 no apjoma), kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība, bet strauji samazinājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995.gada pieaug inženierbūvju celtniecības apjomi (komunikācijas, ostas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli).…
