“Manai vecaimātei, kura dzīvoja laukos, bija insults. Trīs dienas viņa, triekas ķerta, nogulēja, pakritusi virtuvē uz grīdas. Kad mēs viņu atradām, izvedām uz slimnīcu, taču pēc dažām dienām viņa nomira.”1 Diemžēl šādi izbeidzas ne viens vien cilvēka mūžs. Šis ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kas kādai Rīgas Samariešu apvienības darba grupai ir likusi arī Latvijā ieviest “glābējzvanu”, lai tie cilvēki, kuri ir jau gados un dzīvo vieni, tomēr varētu justies droši savās mājās. Šī “trauksmes poga” vēl ir maz pazīstama Latvijas iedzīvotāju vidū, it īpaši to cilvēku vidū, kam šis pakalpojums ir īpaši svarīgs un nepieciešams. Šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mūsu prakses izpētes vieta bija sabiedriskās organizācijas “Rīgas Samariešu apvienība” Mājas neatliekamā izsaukuma un Aprūpes mājās dienests.
Projekta mērķis – iepazīties ar Rīgas Samariešu apvienības (turpmāk tekstā – RSA) struktūrvienības Mājas neatliekamā izsaukuma un aprūpes mājās dienesta darbību, kā arī izprast sociālā darbinieka iespējamo lomu šajā institūcijā.
Projekta uzdevumi:
1)gūt priekšstatu par RSA struktūrvienības Mājas neatliekamā izsaukuma un aprūpe mājās dienesta mērķiem, uzdevumiem, funkcijām un organizatorisko struktūru;
2)iepazīties ar klientu grupām un to problēmu risinājumu;
3)veikt iespējamā sociālā darbinieka profesionālās darbības izpēti;
4)saskatīt un aprakstīt sociālā darbinieka lomu un darbības specifiku struktūrvienības Mājas neatliekamā izsaukuma un aprūpe mājās dienestā.…