Rinīts jeb iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums. Rinīts var būt hronisks vai akūts, vai alerģiskas izcelsmes. [4] Visos iepriekšminētajos gadījumos tipiskā simptomātika ir deguna dobuma gļotādas tūska un gļotaini izdalījumi, kas traucē elpošanu un rezultātā noved pie noteiktas pakāpes respiratorās hipoksijas (skābekļa trūkums audos). [1, 2]
Rinīta izraisītāji var būt:
1)mikroorganismi un vīrusi;
2)dažādi alergēni:
ziedputekšņi,
dzīvnieku spalva,
putekļi, putekļu ērcītes,
ķīmiski savienojmi u.c.
3)autoimūni procesi.
Atkarībā no izraisītāja, atšķiras arī ārstēšanā pielietojamie terapeitiskie zāļu līdzekļi. Taču deguna gļotādas tūskas mazināšanai var lietot simpatomimētiskus līdzekļus.
2. Simpatomimētisko līdzekļu pielietošana rinīta ārstēšanā
Deguna gļotādas tūskas mazināšanai lieto adrenomimētiskus (simpātisko uzbudinājumu imitējošus) līdzekļus, kas darbojas postsinaptiski uz alfa 1 un alfa 2 adrenoreceptoriem, tos stimulējot. Šie preparāti izraisa deguna gļotādas asinsvadu sašaurināšanos un līdz ar to arī tūskas mazināšanos.
Šie zāļu līdzekļi galvenokārt ir pieejami deguna pilienu vai aerosolu veidā lokālai lietošanai, parasti akūta rinīta ārsēšanai.
Pielieto sekojošus intranazālos preparātus:
1)indanazolīns (fariāls);
2)nafazolīns (naftizīns, sanorīns);
3)ksilometazolīns (ksimelīns, otrivēns, otrivīns, rinostass, terapīns);
4)propilheksidīns (benzedrekss).
Periorālus preparātus:
1)fenilefrīns (mezatons),
2)pseidoefedrīns (sudafeds),
3)fenilpropanolamīns (propagests).…
