Apdrošināšanas pirmsākumi meklējami ļoti tālā civilizācijas vēsturē. Ir nesalīdzināmi grūtāk noteikt, kā tika organizēta vissenāko pilsētu iedzīvotāju saimniecība, nekā atrast konkrētus pagātnes lieciniekus – celtņu, mākslas darbu fragmentus un citas bijušo civilizāciju paliekas. Tomēr vieni no visiespaidītākajiem aizvēsturisko, seno, viduslaiku un agrās modernās civilizācijas lieciniekiem ir noliktavas pārtikas produktu uzglabāšanai neparedzētiem gadījumiem. Protams, rūpes par šādiem iespējamiem negadījumiem varēja atstāt katra paša ziņā, bet jau seno pilētu iedzīvotājiem bija skaidrs, ka kopīgu rezervju nodrošināšana ir daudz efektīvāka metode. Neražas gados vai aplenkuma gadījumā varas iestādes nodrošināja pieeju pārtikas krājumiem, paglābjot iedzīvotājus no bojāejas. Tādā veidā cilvēku apziņā nostiprinājās ideja par kopīgu fondu(šajā gadījumā – pārtikas fondu). Tā izrādījās ļoti piemērota, jo īpaši pievienojot riska jēdzienu.
Riska un kopīgā fonda jēdzienu saplūšana notika piecpadsmitā gadsimta beigās, sākoties eiropiešu ceļojumiem uz Āziju un Amerikas kontinentiem. To rezultāts bija tā saucamā “komerciālā revolūcija”. Ja nelielai kuģu flotei no Eiropas izdevās nokļūt, teiksim Indonēzijā, un pēc tirgošanās tur atgriezties ar eksotisku preču kravu, pastāvēja risks, ka kāds no kuģiem varētu arī neatgriezties. Par kuģu bojāejas cēloni varēja būt vētras, pieļaujamās kravas masas pārsniegšana, nedroša kuģa konstrukcija, kā arī pārtikas krājumu izbeigšanās(vai arī kuģa komandas bojāeja kādas slimības rezultātā). Cilvēkiem ,kas ieguldīja līdzekļus šādos pasākumos, šķita saprātīgi kopīgi uzņemties iespējamo risku, lai daži no līdzekļu ieguldītājiem nezaudētu visu ieguldīto kapitālu kuģu bojāejas gadījumā. Bija divas iespējas, kā to nodrošināt. Viena iespēja bija iesaistīties kopīgā pasākumā, vai vairākiem cilvēkiem ieguldot naudu kuģu grupā ar kopēju kravu, kopīgi uzņemoties iespējamo zaudējumu risku un daloties jebkurā pasākuma nestajā peļņā. Otra iespēja bija apdrošināšana – sistēma, kad kuģa un kravas īpašnieks piedāvāja naudas summu citiem cilvēkiem, lai tie būtu ar mieru kompensēt zaudējumu, kas rastos, ja minētais kuģis neveiktu attiecīgo ceļojumu. Tādā veidā kopīgie pasākumi un apdrošināšana drīzāk kļuva par papildinājumu viens otram, nevis attīstījās konkurences apstākļos. Vairākas personas vai firmas saņēma apdrošināšanas prēmiju apmaiņā pret solījumu izmaksāt kompensāciju īpašniekam kuģa bojāejas gadījumā. Šie apdrošinātāji izveidoja kopīgu fondu, kuru apsolīja izmaksāt apdrošinājumu ņēmējam, ja risks īstenotos. Nepagāja ilgs laiks un uzņēmēji saprata, ka daudzi nevēlas uzņemties tik lielu personisko risku, tāpēc jēdziens “kopīgs pasākums” parādījās citā kontekstā. Cilvēkiem tika piedāvāta iespēja pirkt akcijas no apdrošināšanas sabiedrībām. Sabiedrībās tika nodarbināti speciālisti negadījuma riska apdrošināšanai, un nelaimes gadījumā tika izmaksāta kompensācija no sabiedrības kopīgā fonda, kurš tika ieturēts, ka investīcijas.…
