Ekonomika pasaulē strauji attīstās, cilvēki kļūst aizvien aizņemtāki, ar mazāk brīvo laiku, tiem nepieciešama palīdzība sīko sadzīves darbu veikšanā, tāpēc viss tiek strauji mehanizēts, tiek radītas jaunas robotveidīgas būtnes, lai tikai spētu kaut mazdrusciņ aiztaupīt cilvēku dārgo laiku. Mūsdienās lielu daļu no sadzīves pienākumiem spēj pildīt augsti attīstīti roboti. Arī strādāt cilvēkiem bīstamos apstākļos, pie augsta riska faktora, ar ķīmiski kaitīgām vielām. Aizvien aktuālāks kļūst jautājums vai roboti drīzumā nespēs pilnībā aizvietot visas cilvēka funkcijas, taču šo pieņēmumu nevar uzskatīt par īsti patiesu. Ir lietas un procesi, kurus, līdz šim izgudrotie un attīstītie roboti, nespēj veikt (risināt psiholoģiski sociālās problēmas, veikt radošu darbu, paši pieņemt un koordinēt lēmumus, nespēj just, paust cilvēciskas sajūtas, mīlestību). Robots ir kustīga, programmējama ierīce, kas spēj darboties bez tiešas cilvēka iejaukšanās.
Terminu "Robots" pirmo reizi lietoja Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā R.U.R., šo terminu esot izgudrojis rakstnieka brālis Jozefs Čapeks. Vārds visticamākais atvasināts no vārda "robota", kas čehu un arī slovāku valodās nozīmē "klaušas".
1. Robotu vēsture
Robotiem līdzīgas būtnes - dzīvas statujas, mehāniski kalpi un apburti priekšmeti, kas spēj kustēties paši no sevis, aprakstīti dažādos mītos un leģendās jau pirms mūsu ēras. Ir vēsturiskas liecības par mehāniskiem putniem, dzīvniekiem un dažādām ierīcēm, kas spējušas kustēties un izdot dažādas skaņas. Par pirmo robotu mūsdienu izpratnē uzskata ar tālvadību vadāmu laivu, kuru ap 1898. gadu izgudroja Nikola Tesla. Pirmais elektriskais autonomais robots tika izgudrots ap 1948. gadu.
Robota krusttēvs - Karels Čapeks. Vārds robots pirmo reizi rakstos parādījās jau 1917. gadā, čehu rakstnieka Karela Čapeka īsajā stāstā Opilec, bet mūsdienu nozīmi ieguva tā paša autora lugā „Rossum's Universal Robots”, kur aprakstītas intelektuālas mašīnas, kuras radītas, lai kalpotu izgudrotājam.…
