Romānika. Pārmaiņu gaisotnē, ko Klinī reformas iespaidā 10.-11. gadsimtā piedzīvoja Rietumeiropas garīgā dzīve, mainījās arī arhitektūras un mākslas stils. Šis mākslas stils dominēja Eiropā 10-13.gs. Raksturīga skarba arhitektūra ar masīvam formām un smagnējām konstrukcijām. Plaši izmantoja pusloka arkas pārsegumos un arkatūras sienu apdarē. 19.gadsimtā mākslas vēsturnieki šo stilu nosauca par romāniku, tā uzsverot, ka daudzas 10.-12. gadsimta arhitektūrai un mākslai raksturīgas iezīmes tika aizgūtas no Senās Romas. No antīkā laikmeta tika pārņemtas, piemēram, masīvās kolonnas, pusapaļās arkas, ka arī ēkas plānojums, kas plaši tika izmantots dievnama būvē. Taču romānikas laika celtnieki nenoniecināja arī Karolingu laika māksliniecisko pieredzi. Lai gan romānikas stilā tika celtas pilis un citas tālaika laicīgās celtnes, visspilgtāko izpausmi tās guva baznīcu būvē.
Romānikas arhitektūru un mākslas darbus caurauž reliģisks gars, gleznas, skulptūras un grāmatu miniatūras atspoguļo gandrīz vienīgi reliģiska satura tēmas.…