Literatūras stundā, izlozes veidā mēs izlozējām tēmu, kurā mums tika dots uzdevums iepazīt Romāna Sutas biogrāfiju un uzrakstīt referātu. Mēs bijām ļoti ieinteresēti par šo latviešu gleznotāju. Mums bija jāiepazīst tuvāk viņa biogrāfija, lielākie guvumi dzīvē.
Mūsu mērķis bija tuvāk iepazīt kultūrvēsturisko Anšlava Eglīša romānu ,,Pansija pilī’’ , ko veicām godam labi.
Mums skolotāja deva norādījumus, kā sākt strādāt, pirmais no tiem bija sadalīt pienākumus. Pirmajā stundā mēs sadalījām katram pienākumus: Juris sagatavoja biogrāfiju par Romānu Sutu, Edgars izkonspektēja Anšlava Eglīša romānā teikto par Romānu Sutu, Rihards visu pierakstīja datorā un Atis izlaboja kļūdas Riharda, Edgara un Jura rakstos. Mēs kopā nolēmām, ka galveno par mūsu kopējo referātu izstāstīs Atis. Mēs ļoti ceram, ka jums patiks šis referāts.
Dzimis 1896.gada 28.aprīlī Cēsu apkaimē, miris 1944.gada 14.jūlijā Gruzijā. Gleznotājs, grafiķis, darbojies dekoratīvi lietišķajā mākslā, dizainā, scenogrāfijā, mākslas kritikā.
Pasaulē nācis tirgotāja ģimenē. Sieva Aleksandra Beļcova – gleznotāja.
Mācījies pamatskolā Valkā, beidzis reālskolu Pleskavā. Apmeklējis J. Madernieka studiju, Rīgas pilsētas mākslas skolu, 1915. g. evakuēts uz Petrogradu. 1917.g. beidzis Penzas mākslas skolu. 1919. g. piedalās ekspresionistu, vēlāk Rīga mākslinieku grupas dibināšanā, ir aktīvs tās biedrs (līdz 1926. g.), Rīgas Grafiķu biedrības biedrs (1929–34. g.). Piedalījies arī “Zaļās Vārnas” izstādēs no 1926. g.
1941. gadā bijis dekorators Rīgas kinostudijas filmai ,,Kaugurieši’’. Kā radoša personība R. Suta bija nemiera pilns meklētājs; tas nereti radīja pretrunas viņa uzskatos. Viņa māksla ir reālistiska, izņemot zināmu posu divdesmito gadu sākumā, kad R. Suta aizrāvās ar kubismu tāpat kā daudzi tā laika jaunie mākslinieki. R. Sutas mākslas demokrātisma, darbu augstais profesionālisms un savdabīgais talants ļauj viņu ierindot 20.-30. gadu redzamāko mākslinieku vidū. …
