Romāņu - ģermāņu tiesību atšķirības no sociālistiskām tiesībām

Mūsdienās pastāv šādi tiesību loki: romāņu-ģermāņu (kontinentālās Eiropas), anglo-sakšu (anglo-amerikāņu), sociālistisko tiesību, islama tiesību, Austrumāzijas, hinduistisko tiesību, Āfrikas tradicionālo tiesību loks. Iekarojumu, revolūciju, apvērsumu vai radikālu konstitucionālu reformu rezultātā var notikt kādas valsts iekļaušanās citā tiesību sistēmā vai saimē, kā tas notiek ar bijušās Austrumeiropas valstīm, kas pakāpeniski pāriet no sociālistisko uz romāņu-ģermāņu tiesību sistēmu.

Ņemot vērā esošo situāciju – Latvija ir viena no Austrumeiropas valstīm, kas 11 gadus atrodas pārejas posmā no viena tiesību loka uz citu -, darba mērķis ir parādīt daļu no tiesību sistēmas elementiem (visus diemžēl nav iespējams ietvert šajā darbā), kurus nepieciešams radikāli mainīt Latvijas tiesību sistēmā, lai pārietu no sociālistisko uz romāņu-ģermāņu tiesību saimi.

Līdz ar to darba uzdevums ir salīdzināt abas tiesību sistēmas, kuru pazīmes patreiz jūtamas Latvijas tiesību sistēmā, atklājot šo sistēmu atšķirības. Vispirms jau abu tiesību sistēmu dažādo izpratni par to, kas ir atzīstams par tiesību avotiem un kas nav, kā arī pastāvošo atšķirību tiesību lietošanas metodoloģijā romāņu-ģermāņu un sociālistisko tiesību sistēmā.

Lai varētu veikt šo uzdevumu, darbā izmantoti vairāku latviešu autoru darbi. Daudz atziņu gūts no LU juridiskās fakultātes lektores Daigas Iļjanovas publikācijas “Vispārīgie tiesību principi kā tiesību avots” laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un LU profesora Edgara Meļķīša darba “Attīstības tendences dažos tiesību teorijas un prakses jautājumos”.…