Studiju kursā “Tiesību teorija” mēs, publisko tiesību studenti, apgūstam vairākus tematus, daudzus tiesību teorijas jautājumus. Svarīgākie no tiem, manuprāt, ir “tiesību formas un avoti”, “tiesību pamatprincipi”, “tiesiskās attiecības”, “tiesību iztulkošana’ un citi. Pats par sevi saprotams, ka katram studentam ir individuāla pieeja dažādiem tematiem. Tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Es izvēlējos tādu referāta tematu, kā “romāņu-ģermāņu tiesību saimes ietekme uz Francijas nacionālajām tiesībām”, jo vairāku saistošu un lietderīgu tematu vidū jautājumus par pasaules tiesību sistēmām, pēc manām domām, ir visinteresantākais un vieglāk apgūstams.
Tiesības - ir pasaules civilizācijas parādība, kuras ietvaros izveidojās un darbojas tiesību sistēmas daudzums. Visu sabiedrības attīstības faktoru sasaistes ar tiesisko regulējumu apzīmēšanai ir nepieciešama tiesvedības nodaļa, kas nodarbojas ne tikai ar tiesību iekšējo struktūru, bet arī ar likumsakarīgas tiesību vietas kopējā cilvēcības tiesiska mērījuma kontekstā noskaidrošanu, pamatojoties uz kopējā un sevišķā analīzi sociālajos, politiskajos, struktūras, speciāli juridiskajos nacionālo tiesību raksturojumos.
Pateicoties valststiesisko institūtu, principu un normu salīdzināšanai, parādās kopējās tiesiskas attīstības likumsakarības, tiesību virzieni, posmi, perspektīvas. Tāda salīdzināšana, pamatojoties uz salīdzinoši - vēsturisko izzināšanas metodi, ļauj noteikt to kopējo un specifisko tiesiskajās parādībās, kā arī noskaidrot to formēšanas un funkcionēšanas tendences. Tas viss dod iespēju no konkrēti nacionālā regulējuma daudzveidības izveidot pasaules tiesību “periodisko sistēmu”, kur elementāra izejas daļiņa jau ir nevis norma, bet gan vesela nacionālā tiesību sistēma vai pat tiesību sistēmu grupas.…
