Jūlijs Cēzars - dzimis 13. jūlijā 100. g. p.m.ē. Pilns vārds Gajs Jūlijs Cēzars, tāpat kā viņa tēvam. Piederēja pie vienas no dižciltīgākajām dzimtām. Būdams elegants un izsmalcināts, enerģisks un gudrs, izcils orators un asprātis, laipns un visiem pieejams, Cēzars izpelnījās sabiedrības simpātijas. Slavenais Marijs, kurš bija apprecējis Cēzara tēva māsu, ieveda viņu sabiedrībā. Cēzars apprecēja Marija līdzgaitnieka Cinnas meitu, kļūdams populārs un pēc Marija un Cinnas nāves – par to atzītu līderi. Viņš ieguva Marija veterānu uzticību. Tradicionālā veidā virzoties pa karjeras kāpnēm, viņš kā amatpersona rīkoja tautai plašus svētkus un spožas izrādes, gūstot atzinību. Cēzars bija sasniedzis pretora amatu. Pēc termiņa beigšanās viņš saņēma pārvaldīšanā Spānijas provinci. Tad arī izpaudās viņa militārais talants pret vēl brīvajām ciltīm. Savu meitu Jūliju viņš izdeva pie vīra Pompejam, kura 53.g.p.m.ē. nomira. Tā rezultātā izjuka radnieciskās saites Cēzaram ar Pompeju.
60. gadā p.m.ē. Cēzars atgriezās Romā no Spānijas, lai kandidētu uz nākamā gada konsula amatu. Taču viņa personīgais ienaidnieks Katons Jaunākais jau izvērsa kampaņu pret Cēzaru. Cēzaram vajadzēja spēcīgus sabiedrotos, lai tiktu ievēlēts par konsulu.
49 – 45.g.p.m.ē. konflikts starp Cēzaru un Pompeju izraisīja pilsoņu karu. Pompejs zaudēja Cēzaram, tādēļ viņš bēga uz Ēģipti meklēt patvērumu. Bet Cēzars viņam sekoja Pēc Pompeja nāves Cēzars turpināja karu pret Pompeja piekritējiem līdz savai uzvarai. Piespiedu kārtā uzsākdams karu Cēzars cīnījās par savu godu, politisko nākotni un personīgo varu. Kā savas varas tiesisko bāzi viņš izmantoja konsulātu un diktatūru: katru gadu viņu ievēlēja par konsulu, bet diktatūru viņam piešķīra uz mūžu.
Romā sāka vērīgi sekot katram Cēzara solim. Izplatījās visāda baumas, konstatēja dažādus mēģinājumus godināt Cēzaru kā valdnieku. Vispārējā glaimošana un izdabāšana darīja savu – Cēzars kļuva augstprātīgs un neiecietīgs. Viņu bija ietekmējusi Ēģiptē redzētie dievišķie pagodinājumi, kādus tauta izrādīja Kleopatrai un viņam. Cēzars bija ieplānojis arī karu pret Partas valsti.
Apbalvots par drošsirdību, kad viņam bija tikai divpadsmit gadi. Dažus gadus vēlāk viņš pameta Romu, lai dotos studēt uz Rodu, bet pa ceļam nokļuva pirātu gūstā. Viņa radinieki viņu izpirka. Vēlāk Cēzars sakomplektēja privāto karaspēku un atriebās pirātiem. Viņš atkal devās studēt, viņa studijas drīz tika pārtrauktas, jo sakās karš. Cēzars atkal savāca karaspēku un piedalījās karā. Cēzars ieņēma virkni sīkus politiskus amatus, pirms kļuva par konsulu 59. g. p.m.ē. Tad viņš izveidoja apvienību - "Pirmo Triumvirātu" kopā ar diviem spēcīgiem karavadoņiem, Pompeju un Krasu. Pirmais Triumvirāts bija ļoti nozīmīgs Romas vēsturē. Kad Krass nomira, Cēzars cīnījās ar Pompeju par varu Romā. Kad Pompejs tika sakauts, Cēzars pārvaldīja karaspēku Romā. Cēzars tika iecelts par diktatoru uz gadu 49. g. p.m.ē., uz diviem gadiem 48. g. p.m.ē., uz desmit gadiem 46. g. p.m.ē. un uz mūžu 44. g. p.m.ē. …
