Roma tika dibināta 753. g. p. m. ē. 21. aprīlī. Tacits raksta, ka Romā sākotnēji valdīja valdnieki. Par tās dibināšanu Plūtarhs min daudz versiju; viena no tām ir, ka Romu dibinājuši pēc Trojas iznīcināšanas no tās aizbēgušie grieķi, kuru kuģus vētra aizdzina uz Tibras ieteku Itālijā un kurus vadīja varenais Enejs. Eneju draudzīgi uzņēmis vietējais valdnieks Latīns, kura meitu Lavīniju viņš vēlāk apprecējis un pēc kura nāves kļuvis par abu tautu- sauktu par latīņiem- valdnieku.
Kā uzskatīja Frīdrihs Engelss, Roma izveidojās, apvienojoties 100 latīņu dzimtām, kam pievienojās vēl divas, - sabīniešu – ciltis. Kā Atēnu, tā arī Romas dibināšanas laikā sabiedrība bija organizēta pēc kara demokrātijas principiem, kad visa tauta ir bruņota. Tā kā Roma veidojās no patriarhālas dzimtas iekārtas, tad desmit dzimtas veidoja fratriju, ko šeit sauca par kūriju, desmit kūrijas veidoja cilti, kurai bija savs vēlēts vecākais, karavadonis un virspriesteris. Bija trīs ciltis: latīņi,sabīņi, etruski.
Visas trīs ciltis kopā veidoja Romas tautu – populus romanus. Pie Romas tautas varēja piederēt tikai tas, kas bija dzimtas un līdz ar to pastarpināti arī kūrijas un cilts loceklis. Cilts jēdziens izriet no patiesa vai pieņemta uzskata par kopēju izcelsmi, kas balstījās uz kopību saistībā ar svētkiem, apbedījumiem un mantojumiem. Dzimtas zeme bija kopēja, un tikai Romuls to sadalīja starp atsevišķām personām. Pieņemt dzimtā kādu no citas dzimtas varēja tikai adopcijas ceļā.
Romas valsts pamatā tiek likta grieķu polisa –pilsēta – valsts.Civita bija noslēgta kopiena. Civitas forma (karaļu periods) pastāvēja līdz 753.g. p. m. ē. Romiešu kultūra, tiesības ir pasaules kultūras vērtība. Romieši trīs reizes iekaroja pasauli: 1) ar savu leģionu (karaspēku), 2) ar savu kristietību, 3) ar romiešu tiesībām.…
