Romiešu arhitektūras šedevri

“Esmu piedzimis mūra Romā, bet atstāšu to kā marmora pilsētu,”1tā savulaik sacījis viens no Senās Romas valdniekiem Augusts, kas neapšaubāmi liecina par to, ka romiešu arhitektūrai bija un ir jāsimbolizē senās civilizācijas raksturs un varenība. Tā ir spilgta kultūrvēsturiska iezīme, ka arhitektūra un reizē arī māksla gadu simtiem uz priekšu atklāj to radītāju noskaņojumu un izjūtas.
Romiešus par viņu izdomu kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ apbrīno un pēta vēl šodien, tāpat vienu no Senās Romas arhitektūras brīnumiem – Kolizeju – mūsdienās apmeklē tūkstošiem tūristu katru gadu. Tāpēc referātā izvēlējos rakstīt par romiešu arhitektūru, jo tai ir savas noteiktas iezīmes, kas, manuprāt, ir ļoti tuvas mūsdienu arhitektu centieniem radīt funkcionālas un praktiskas celtnes, kas kalpo kādām noteiktām vajadzībām, kur “pārāk lielai daiļdomībai” nav vietas. Tā laika celtnes piesaista ar savu salīdzinoši diezgan lielo vienkāršību, taču pat seno ēku fragmentu apmēri ikvienam “liek” godbijībā noliekt galvas seno romiešu izdomas priekšā. Ir skaidrs, ka maksimālisms šai civilizācijai nebija svešs. Turklāt romieši mīlēja arhitektūru piemērot arī atpūtai uz izklaidei, jo ar akveduktu izbūvi radās iespēja ierīkot tam laikam ļoti modernās strūklakas un baseinus, ko labprāt izmantoja bagātnieki.…