Romiešu civiltiesību pamati

“Tiesību vēsturē par tiesību avotiem sauc katru faktu, kas liecina par kādu tiesību normu, agrāko likumu un sabiedrības dzīvi.” Romiešu civiltiesībām ir ļoti daudzi tiesību avoti. Tie ir gan rakstiski saglabājušies, gan tādi akti, kuri tikai norāda uz kādu sabiedriskās dzīves norisi.
Romas pastāvēšanas sākumā tiesības bija tikai kā paražas - mores maiorum. Tās tad arī regulēja Romas sabiedrisko dzīvi un norises. Tomēr, paražu tiesības tika tulkotas diezgan patvaļīgi un Romas pilsoņi prasīja, lai tās tiktu uzrakstītas likumu veidā visu zināšanai. Tāpēc tika izstrādāti tā sauktie XII tabulu likumi, kuru terminos un izteicienos parādās sākotnējā privātīpašuma juridiskās formas. Šis likums bija veiksmīgs paražu tiesību sintēzes produkts un pamats tiesību tālākai attīstībai.
Vēl viens būtisks tiesību avots bija tautas sapulču likumi – leges latae. Tās bija tiesību normas, kas bija ieguvušas apstiprinājumu un spēku kvirītu sapulcēs.
Attīstoties saimnieciskai darbībai XII tabulu likumi kļuva pārlieku formāli un neelastīgi un radās vajadzība pēc jaunām tiesību normām. Tad pretori, kuriem bija augstākā juridiskā vara, sāka izdot savus ediktus – edicta . Tie tad arī veidoja jaunu tiesību sistēmu - pretoru tiesības.
No mūsdienu viedokļa visdrošākais un pamatīgākais romiešu tiesību avots ir Corpus Iuris Civilis ,kurā pēc Justiniāna uzdevuma jurists Tribonians un komisija no 528-534 gadam apkopoja un sakārtoja 12 grāmatās visas tās tiesību normas, kuras bija uzkrājušās un saglabājušas savu nozīmi.

…