TĒZES
• Tiesību vēsturnieki romiešu tiesību izpēti parasti sāk ar Divpadsmit tabulu likumiem (Leges Duodecim Tabularum, 5. gs. p. m. ē.) un noslēdz ar imperatora Justiniāna kodifikāciju (Codex Justinianus, 6. gs.).
• Romiešu tiesības Divpadsmit tabulu likumu pieņemšanas laikā bija nacionālas. Tās piemēroja tikai pilsētvalsts pilsoņiem.
• Lai risinātu strīdus starp sveštautiešiem, tika izveidota speciāla maģistratūra – peregrīnu prētors (Praetor peregrīnus), kura edikti veidoja ius gentium (tautu tiesības) tiesību sistēmu.
• Ar Antonija Konstitūciju (Constitutio Antoniniana, 212) piešķirot pilsonību visiem impērijas iedzīvotājiem, tika noslēgta Romas transformācija no sākotnēji nelielās slēgtās nacionālās pilsētvalsts par kosmopolītisku impēriju.
• Theodor Mommsen bija civiltiesiskais profesors Leipcigā (1848), Cīrihē (1852) un Brešavā (1854).
• Théodore Reinach (1860. gada 3. jūlijs - 1928. gada 28. oktobris) bija franču arheologs, matemātiķis, jurists, papirologs, filologs, epigrapers, vēsturnieks, numismāts, muzikologs, profesors un politiķis.
• Otto Gradenwitz (dzimis 1860. gada 16. maijā Breslā, 7. jūlijā 1935 Berlīnē) bija vācu juridiskais vēsturnieks un leksikogrāfs.
• Salvatore Riccobono baudīja ļoti ilgu, ietekmīgu un produktīvu karjeru kā romiešu tiesību zinātnieks.
• Vincenzo Arangio-Ruiz (Neapole, 1884. gada 7. maijs - Roma, 1964. gada 2. februāris) bija itāļu jurists, akadēmiskais un politiķis.
…