Roņi un jūras lauvas
Roņu un jūras lauvu plūdlīnijas ķermenis ir labi piemērots dzīvei okeānā. Šīs kārtas pārstāvji dzīvo abās zemeslodes puslodēs, aukstajos un mērenajos jūru un okeānu ūdeņos. Nedaudz dzīvo arī Baikāla un Lādogas ezeros. Kaut arī šie dzīvnieki ir lieli, viņi veikli un arī ātri peld. Pirms miljoniem gadu roņu seņči pameta sauszemi, lai dotos dzīvot ūdenī. Eļļainais, gludais kažoks un biezais zemādas tauku slānis (trāns) saglabā siltumu aukstajos ūdeņos, ļauj ilgu laiku iztikt bez barības uzņemšanas, samazina ķermeņa blīvumu. Nāsis atveras tikai ieelpu un izelpu laikā. Viņu ausis ienirstot aizveras. Uz ledus un sauszemes roņi iziet galvenokārt vairošanās un apmatojuma maiņas periodā. Šai laikā tie dzīvo lielos baros. Jaundzimušie mazuļi ir klāti ar biezu vilnu. Šo kārtu pārstāvjiem kājas ir pārveidojušās spurās. Daudz laika roņi un jūras lauvas pavada zem ūdens, meklējot barību. Tā kā viniem ir plaušas nevis žaunas kā zivīm, viņiem regulāri jāuzpeld ieelpot gaisu. Roņi peld graciozi, pārmaiņus kustinot pakaļējās pleznas. Bet uz sauszemes viņi neveikli rāpo uz vēdera. Jūras lauvas iet gāzelēdamās un pa sauszemi pārvietojas ātrāk nekā roņi. Jūras lauvas mēdz sēdēt uz akmeņiem, atbalstoties uz priekšējām pleznām un palokot pakaļējās pleznas zem ķermeņa. Dzenoties pakaļ zivīm, viņi priekšējās pleznas izmanto kā airus. Roņu un Lauvroņu ķermenis ir torpēdveida, tāpēc viņi ir lieliski peldētāji un nirēji. Ienirstot tie paātrina savu sirdsdarbību, lai varētu palikt zem ūdens ilgāku laiku. Atšķirībā no citiem valzirgi mazuļus dzemdē krastā, nevis ūdenī.
Roņu kārtas pārstāvji ir sekundāri dzīvnieki.
…