Pirmsskolas vecumā formējas svarīgākie psihiskie jaunizveidojumi. Pihisko funkciju sturktūrā centrālo lomu sāk ieņemt atmiņa. Domāšana iegūst iespēju darboties vispārīgo priekšstatu ietvaros, paplašinās bērna izziņas intereses, veidojas tīša uzvedība un bērna pašapziņa. Visus šos procesus pavada pirmsskolas vecima galvenais nodarbošanās veids – rotaļa. Dažādos laikos ir mainījušies arī uzskati par rotaļas izcelšanos. Psihoanalītiskā pieeja uzskata, ka rotaļā tiek izpaustas iedzimtās dziņas un tieksme uz rotaļu ir iedzimta. Tomēr ir arī pierādīts, ka rotaļa ir vēsturiski noformējusies, tā izvedojās sabiedrībai attīstoties, radās periods, kurā bērni vēl nevar līdzdarboties ar pieaugušajiem, bet vēlas to darīt un izpaužas rotaļā. Ir pieņemts uzskatīt, ka rotaļa ir pretstats darbam, tā ir darbība, kas paredzēta, baudas, prieka gūšanai. Tomēr ir zinātniski pierādīta rotaļas nozīme berna psihes attīstībā. Daudzi pētnieki rotaļu izskatīja par brīvu darbību tādēļ, ka tajā nav ne mērķa ne rezultāta, savukārt Vigotska un Eļkoņina uzskatos tiek pausta doma, ka pirmsskolnieka radošā lomu spēlē ir gan mērķis gan rezultāts. Rotaļas mērķis ir īstenot savu lomu, par rezultātu kļūst tas, kā šī loma tika īstenota. Lomu rotaļa ir vadošā pirmsskolnieku vecumā, tās pamatvienība ir loma, kura tiek realizēta rotaļās gaitā. Līdz ar vecumu mainās arī rotaļas saturs, dažādos pirmsskolas vecuma posmos rotaļa izpaužas dažādi.
Darba mērķis ir apskatīt rotaļas skaidrojumu viedokļus dažādās koncepcijās, kā arī aprakstīt rotaļas ietekmi uz pirmsskolas bērna psihes attīstību, pašas rotaļas attīstību pirmsskolas vecuma, izcelt citus rotaļu veidus bez vadošās – lomu rotaļas un aprakstīt lomu rotaļas struktūras vienības.
Saskaņā ar lielāko daļu psihologu uzskatu bērnu rotaļa ir savas personīgās no pieaugušajiem atdalītas bērnu pasaules veidošana. No psihoanalīzes viedokļa bērnu rotaļa ir viens no aizligto tieksmju izpausmes mehānismiem. Freida uzskats ir, ka bērna rotaļas pamatā ir traumējošās iedarbības atkārtošanas tendence. Bērns jau kopš dzimšanas tiek pakļauts dažādām traumējošām ietekmēm: piedzimšanas trauma, krūts atņemšanas trauma, visas iespējamās sodu un aizliegumu traumas utt. Tāpēc bērnība ir ļoti bīstams un smags periods un var radīt neirotiskas novirzes, jo traumas kavē apmierinājumu. Rotaļa ir kā dabīgs terapeitisks pretneirožu līdzeklis. (Смирнова Е.О., 2003) …
