A.Ļeontjevs pamatojis domu, ka bērns izzina pasauli aktīvā darbībā, ka ārējās, konkrētās darbības pakāpeniski pāriet iekšējā plānā – darbībās prātā. Līdz ar A.Ļeontjeva darbības principa atklāšanu izmainās arī uzskati par bērna psihiskās attīstības virzošiem spēkiem. A.Ļeontjevs raksta: “Var teikt, ka katrai bērna psihiskās attīstības stadijai raksturīga noteikta vadošā darbība. Pārejas pazīme no vienas stadijas uz otru ir vadošās darbības veida maiņa un bērna jauna attieksme pret apkārtējo īstenību”.
Jaunais darbības veids pēc A.Ļeontjeva domām saistīts ar jaunu motīvu parādīšanos. A.Ļeontjevs par galveno darbību pirmsskolas vecumā uzskata rotaļu, kas izpaužas jau agrā bērnībā , bet D. Elkoņins norāda, ka katram bērna vecuma periodam raksturīgi savi psihi virzoši spēki, ko nosauc par bērnu vadošo darbību, un, ka šī darbība neveidojas mehāniski no atsevišķiem darbības veidiem. Autors uzsver, ka vieni darbības veidi attiecīgajā vecumā ir vadošie un ieņem galveno vietu personības attīstībā, bet citi darbības veidi ir pakārtoti. Jāsecina, ka bērna vadošā darbība un viņa attieksme pret apkārtējo īstenību rakstoro bērna katru psihiskās attīstības stadiju. Bet pāreju no vienas stadijas uz otru raksturo vadošās darbības maiņa.” Psihologi bērna darbību vecumā līdz 3 gadiem raksturo kā priekšmetisko darbību : manipulācija ar priekšmetiem ,
darbības ar priekšmetiem,
darbības ar darba rīkiem (sensomotorās darbības,sensomotorās shēmas Ž.Piažē).
D.Elkoņins uzskata, ka priekšmetiskās manipulācijas periodā vadošās darbības mērķis ir lietu un priekšmetu izzināšana, sākumā gan ar pieaugušā palīdzību, bet vēlāk bērns, apzinoties savu ķermeni, apjaušot savas kustības un apkārtni, kļūst patstāvīgāks gan rotaļās, gan tuvākās apkārtnes izpētes gājienos. …