Rotaļas ar pasivitātes pārvarēšanas elementiem

Teorētiskais apskats:

Rotaļa ir saglabājama kā pirmsskolas vecuma bērna dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ir pamats bērna audzināšanā un attīstības nodrošināšanā.
Trīs pirmo dzīves gadu laikā sociālā un emocionālā attīstība norisinās ārkārtīgi strauji. Šajā kritiskajā periodā mazuļi noskaidro, vai apkārtni izpētīt ir droši, vai cilvēkiem var uzticēties utt. D. Dzintere (2002) skaidro, ka attiecības ar apkārtējiem atstāj lielu iespaidu uz bērna emocionālo ievirzi. Parasti tie, kuru attiecības ar pieaugušajiem aprūpētājiem ir drošas un stabilas, ir atsaucīgi, motivēti, optimistiski, pašpārliecināti un enerģiski stājas pretī grūtībām. Bērni, kurus pieaugušie nav lolojuši, mēdz būt pasīvi, viegli iebiedējami, noslēgti un/vai baidās no jaunām situācijām.
Spēja iesaistīties rotaļās ar citiem bērniem parasti rodas apmēram 3 gadu vecumā. Pirms tam mazuļi tiecas rotaļāties otra tuvumā, nevis ar otru. Attiecības ar vienaudžiem ļauj apgūt un vingrināt valodu un sociālās iemaņas. Ja bērns ir atklāts, draudzīgs un aizrautīgs, viņš pērējiem šķiet pievilcīgs, tādēļ viņam ir lielākas sociālās iespējas nekā kautrīgam un pasīvam vienaudzim. Vēlāk sociāli attīstītākajiem ir lielākas priekšrocības nekā tiem, kuru valoda un sociālās iemaņas nav tik izkoptas. Mazuļi, kuri ir komunikabli, droši jūtas gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem un ir pārliecināti par savām spējām.

…