Viens no galvenajiem rožu slimību izraisītājiem ir sēnes, baktērijas un kaitēkļi. Šīs slimības parasti pašas no sevis nepāriet. Ne vienmēr tam par cēloni būs slikta aprūpe vai pret slimībām neizturīga šķirne, lielu lomu var spēlēt arī konkrētā gada klimatiskie apstākļi, arī ilgstošs, stiprs lietus var padarīt rozes uzņēmīgākas pret sēņu slimībām un kaitēkļiem. Ja slimība izplatījusies īpaši spēcīgi, ir vērts rudenī rozes pilnīgi, pat līdz zemei atlapot. Pavasarī apsmidzināt augus (arī zemi ap tiem) ar kosu vai ķiploka uzlējumu vai arī kādu fungicīdu (ķīmisku sēnes apkarojošu preparātu) vai insekticīdu (ķīmisku kukaiņu iznīcināšanas preparātu).
Rožu miltrasa
Rožu miltrasa jeb īstā miltrasa, ko ierosina sēne Sphaerotheca pannosa, ir visbiežāk izplatītākā rožu slimība. Parasti novēro vasarā vai rudens sākumā. Dzinumus, pumpurus un lapu abas puses pārklāj pelēkbalta apsarme.
Cēloņi: augšanas vieta ar nepietiekamu vēdināšanu, ventilāciju; siltas un sausas dienas, kam seko aukstas naktis.
Profilakse: izturīgas šķirnes, nepārmēslot ar slāpekli, sausā laikā labi laistīt, pavasarī un rudenī apsmidzināt rozes un augsni ap tām ar kosu uzlējumu vai 2% Bordo šķidrumu. Inficētos dzinumus izgriezt, miglot ar 0,1%-0,15% čempiona šķīdumu, 0,025% topāzu vai 0,5-0,75% tiovitu.
Rožu neīstā miltrasa (Peronospora sparsa)
Lapu virspusē veidojas netīri dzeltenbrūni vai netīri purpurkrāsas nenoteiktas formas plankumi, kuri vēlāk iekast, kļūst pelēcīgi līdz brūni. Lapu apakšpusē attīstās pelēcīgi balta, trausla, irdena apsarme.…
