Būtiskas izmaiņas Rucavas un Nīcas sieviešu goda tērpu attīstībā norisinājušās visai intensīvi apmēram 50-60 gadu ilgā laika posmā, sākot no pagājušā gadsimta vidus. Reljefi un uzskatāmi izmaiņas atklājās tieši Rucavas tērpā. Šajā laikā te nomainījušies četri tērpu varianti. Līdz aptuveni 19.gs.vidum Rucavā valkāti tumši zili plisēti brunči jeb lindruki ar apakšmalā ielasītu sarkanu raksta joslu.19.gs.vidū un daļēji 2. pusē nēsāti arī citāda veida tumši zilie brunči - bez plisējuma, jostasvietā savilkti, apakšmala tiem rotāta ar uzšūtām brokāta un zīda lentēm un sarkana auduma apmalojumu. Brokāta dēļ tos saukuši par tresotiem lindrakiem jeb lindrukiem.Tieši šis Rucavas tērpa variants tautā ir labi pazīstams un iecienīts vēl mūsdienās. Retāk sastopami zilajiem līdzīgi zaļas krāsas brunči. Vēl Rucavā nēsāti melni vienkārši brunči ar sarkanu vai dzeltenu apmalojumu gar apakšu. Ekspedīciju vākumos ir norādes, ka tie izplatījušies 19.gs. beigu posmā. Ļoti ticams, ka arī Rucavā melnie brunči bijuši pazīstami jau pagājušā gadsimta sākumā. Līdz ar to pieļaujama iespēja, ka tie lietoti sadzīvē visa gadsimta garumā kā vienkāršāks ikdienas tērps blakus zilajiem rotātajiem goda brunčiem. Ceturtais Rucavas tērpa veids ir pelēkie krociņlindraki, kas pārstāv pašu jaunāko un reizē pēdējo posmu latviešu tautastērpu attīstības virknē. Tā ir savdabīga pārejas forma no tautastērpa uz mūsdienu apģērbu,kas 20.gs. sākumā varēja rasties vienīgi Rucavā, kur tautas tradīcijas bij ļoti ilgstošas un noturīgas. …
