Katrā vecuma grupā attiecīgie audzināšanas uzdevumi konkretizējumi, ievērojot bērna attīstības īpatnības. Tā, piemēram, bērna pirmajā dzīves gadā vecāki vairāk rūpējas par mazuļa bioloģisko vajadzību (barošnu, kopšanu u. c.) apmierināšanu, tomēr jāveic arī noteikti uzdevumi viņa intelekyuālajā attīstībā (bieži jārunā ar bērnu un jāstimulē pieaugušo runas atdarinājumi u. tml.). Tikumiskajā un estētiskajā audzināšanā vecākiem jārūpējas, lai bērns parasti būtu priecīgā noskaņojumā, jāveido viņā pozitīva emocionāla attieksme pret apkārtni, mazais jāmudina uz darbošanos, paužot prieku par viņa darbību.
Tā, laikus kopjot mazā cilvēka nervu sistēmu, sekmējot uztveres domāšanas, gribas attīstību un paradumu veidošanos, vecāki virza bērna psihisko attīstību. Tas ir ļoti svarīgi personības harmoniskajā veodošanā arī vēlākajos periodos – mazbērna vecumā un pirmskolas vecumā.
Mazbērna vecumā svarīgs fiziskās audzināšanas uzdevums ir attīstīt bērna kustības. Intelektuālo audzināšanu var sekmēt, attīstot bērnam iespējami precizāku priekšmetu uztveri, mudinit izteikt pirmos vispārinājumus. Vecākiem jāzina, ka šajā vecuma daudz uzmanības jāveltī valodas attīstīšanai, jo otrajā dzīves gadā, īpaši tā beigās, strauji attīstās bērna aktīvā runa.
Bērna darbība kopā ar pieaugušajiem, viņa saskarsme un tuvība ar ģimenes locekļiem šajā vecumā ir nozīmīgākie psihiskās attīstības nosacījumi. Tas viss ietekmē arī viņa jūtu pasauli. Tuvība ar tēti un māmiņu, ar citiem ģimenes locekļiem attīsta mazā cilvēka tikumiskās jūtas, darbošanās rada prieku, veidojas elementāras estētiskās jūtas, izbrīna vietā stājas elementāra ziņkārība, un bērns sāk uzdot dažādus jautājumus.
Attīstoties bērna valodai, estētiskajā audzināšanā iespējams izmantot vārda mākslu, grāmatu. Mazbērna pirmā grāmata ir no cieta, bieza kartona izgatavota bilžu grāmata. Izmantojot attēlus, pieaugušais var veicināt bērna valodas attīstību – nosaukt atveidotos dzīvniekus vai priekšmetus, nodziedāt kādas dziesmiņas pantu vai pastāstīt īsu pasaciņu.
Pakāpeniski pieag teksta pārsvars. Tam ir gan izziņas raksturs, gan literāra vērtība. Otrajā un trešajā dzīves gadā bērns ne tik vien izrāda, bet arī izsaka savu patiku, prieku par skaistu melodiju, attēlu, dziesmiņu. Īsus dzejolīšus un tautasdziesmiņas mazais apgūst un skaita, dažkārt vēl pat nemācēdams pareizi runāt.…
