. Elpošanas orgānu sistēma
• Ieelpotais gaiss caur elpvadu (traheju) un bronhiem ieplūst plaušās. Plaušas sastāv no sīkiem bronhu zariņiem – bronhulītiem un to galos esošajiem plaušu pūslīšu jeb alveolu ķekariem. Ribstarpu muskuļi un zem plaušām esošā diafragma darbina plaušas līdzīgi kā plēšas, ik pēc brīža ievelkot gaisu un izspiežot to ārā.
• Balsene ir elpvada paplašinājums. Mierīgi elpojot, bass saites ir atbrīvotas, gandrīz vai nekustīgas, gaiss viegli iziet cauri to spraugai, neradīdams skaņu. Skaņa veidojas tikai tad, kad aktivizētais saspiestais gaiss spiež uz tām no apakšas. Saites paveras un sakļaujas, veidojot balss saišu vibrāciju, kas ir skaņas veidošanas pamats.
• Plaušu plēve ir plaušu apvalks, no kura nāk impulsi, kas regulē attiecības. Bet alveolas ir plaušu, kuros notiek gāzu apmaiņa un tās nodrošina gaisa rezerves veidošanos.
• Plaušas izvietotas 2 pusēs zem ribām un ir atšķirīga lieluma, kreisās plaušas apjoms ir mazāks, jo tās „ielokā” ir novietota sirds. Ķermeņa mugurpusē plaušu apjoms ir būtiski lielāks nekā priekšpusē.
• Pieaudzis cilvēks vidēji ieelpo 500 ml gaisa, ar padziļinātu ieelpu – 2500 ml, bet maksimāla ieelpa var sasniegt 5000 ml gaisa! Pēc maksimālas izelpas plaušās paliek aptuveni 1200 ml rezerves gaisa.
• Plaušu tilpums vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Jo lielāks ir plaušu tilpums, jo pilnvērtīgāka ir gaisa apmaiņa. Elpošanas biežums un dziļums ir atkarīgs no veicamā darba intensitātes, kā arī no konkrētā cilvēka organisma treniņa. Ja darbs tiek atkārtots vairākas reizes, elpošanas process automātiski piemērojas tam, kļūstot par darbības sastāvdaļu, nostiprinoties nosacījuma refleksa ceļā.
1.3. Elpošanas process
…
