19.gs. A.Kussmauls izveidoja vienu no pirmajām klasifikācijām, ko vēlāk nosauca par klīnisko klasifikāciju. .R.trauc. uzskatīja kā kādas slimības simptomu, tāpēc to nosaukumi līdzinājās slimību nosaukumiem. Vēlāk M.Avatcers, F.Rau, O.Pavlina, R.Levina ieviesa korekcijas šai klasifikācijā – nemainījās tās būtība un terminoloģija, bet to apjoms vairs nebija tik viennozīmīgs.Viņi centās sasaistīt medicīnu ar pedagoģiju, lai pedagogi varētu palīdzēt b. R.Levina izveidoja b.logopēdijas pamatus.
Pašlaik lieto divas runas traucējumu klasifikācijas:
Klīniski pedagoģiskā – log.+ med. Tā balstās uz log un med. Sadarbību, bet atšķirās no tīri klīniskās, runas traucējumi netiek skaidri piesaitīti pie slimības formām. Tā ir oreintēta uz runas defaktu korekciju un pamatojas virzībā no vispārējā uz konkrēto. Tā pamatojas nevis uz kādu vienu kritēriju, bet uz psih. lingvistiskiem un klīniskiem kritērijiem.noteicošais šajā klasifikācijā ir psih.lingvistiskais.
…