Livonijas laikā Rundāles viduslaiku pils bijusi ordeņa vasaļa miteklis. Zināms, ka 1505. gadā Rundāles lēnis piederējis fon Grothusu dzimtai - pirkts no J. Pletenberga.
Vecās Rundāles pils celšanas laiks precīzi nav zināms. Tā minēta 1555.g. Livonijas piļu hronikā, bet iepriekšējā, 1467. gada piļu sarakstā Rundāles vārds vēl neparādās, tādēļ pieņemts, ka tā varētu būt celta Oto fon Grothusa valdīšanas laikā. Rundāles viduslaiku pils bijusi konventa tipa celtne ar nelielu pagalmu, diviem apaļiem un diviem četrstūrainiem stūru tornīšiem, atradusies pašreizējās pils meža parka malā.
Grothusu dzimtai pils pieder līdz 17.gs. beigām, kad 1681.g. lielo parādu dēļ to nākas pārdot. Pils izpētes darbos atrasti akmens kaluma fragmenti no Hildebranda fon Grothusa un viņa sievas, dzimušas fon Bēras, ģerboņiem no 17.gs. vidus.
Īpašnieku maiņas dēļ pils pamazām nonāca bēdīgā stāvokli. 1721.g. muižas inventarizācijas aktos minēts, ka pils zālē ierīkota klēts, saglabājušies tikai trīs skapji, septiņas gultas un 23 krēsli. [3]
Jaunās Rundāles pils tapšanas vēsture.
Rundāles pils – Rastrelli – Bīrons. Izpildītājs un pasūtītājs, arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli un Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons ir divas izcilas personības, divas leģendāras parādības Krievijas 18.gs. vēsturē, kas simbolizē mākslu un varu apvienotu vienā šedevrā.[11;1]
Ernsts Johans Bīrons dzimis 1690.gada 23. novembrī Kalnciemā, mazturīgā Kurzemes muižnieka ģimenē, kuram sākotnēji bija uzvārds fon Bīrens. Šai uzvārda maiņai, pārejot no Bīrena uz Bīronu, nav nekāda sakara ar slaveno franču hercogu Gonto de Bīronu dzimtu. Jaunais fon Bīrens aizvadīja dēkainu jaunību. Izceļojies pa Vāciju un Krieviju, iespējams, klausījies lekcijas Kēnigsbergas Universitātē, strādājis Kurzemes hercogienes atraitnes, Pētera I brāļa meitas Annas Joanovnas kancelejā Jelgavā. Hercogienes ievērots, 1718. gadā E. Bīrons kļuva par Kurzemes hercogienes kambarjunkuru.1725. gadā Katrīna I viņam piešķīra Krievijas kambarkunga titulu.
…
