Nobeigums.
Analizējot atēniešu psiholoģiskās iezīmes, salīdzinot sabiedrības struktūras izmaiņas laika gaitā un pētot nodarbošanās un amatniecības jomas Atēnās no 15.gs. p.m.ē. līdz 336.g. p.m.ē tika izdarīti vairāki secinājumi. Atēniešu raksturā apvienojas piejūras civilizāciju un kalnu civilizāciju īpatnības. Visā sociālās hierarhijas pārmaiņu laikā novērojama lēna demokrātijas attīstība, sperot soļus mūsdienīgas, demokrātiskas sabiedrības virzienā. Laikam ejot arvien lielāku nozīmi ieguva plašākas cilvēku kopas labsajūta un spēja ietekmēt Atēnu pārvaldi. Sabiedrība Atēnās amatniecības un saimniecības jomās kopš arhaiskā laikmeta lielāku priekšroku deva tirdzniecībai nekā lopkopībai vai lauksaimniecībai. Tomēr visos laikmetos kā stabila un nezūdoša nodarbošanās ir bijusi olīvu un vīnogu audzēšana.
Atēnieši iemiesoja uzvedības kodeksu, kas bija saistīts ar atturēšanos no agresijas un represijām, un, pateicoties šai morālei, viņi bija spējīgi radīt salīdzinoši mierīgas un harmoniskas sabiedrības modeli. Atēniešu psiholoģiskajā portretā skaidri iezīmējas avantūrisms, zinātkāre, pašpietiekums,godkāre, racionalitāte, kā arī paļaušanās uz loģiskiem spriedumiem nevis emocijām lēmumu pieņemšanas brīdī. Atēnieši bija izteikti vizuāliķi un estētisks skaistums, dinamika un proporcionalitāte tiem sagādāja komfortu.
Krētas – Mikēnu sabiedrība bija hierarhiska, bija izteikti novērojama tautas noslāņošanās, valdnieku un dižciltīgo dzīvesveids būtiski atšķīrās no pārējās tautas ikdienas. Sākoties “tumšajiem gadsimtiem” Atēnu sociālā struktūra kļuva primitīvāka, valdīja aristokrātija. …
