Plašsaziņas līdzekļos bieži parādās informācija par darbaspēka migrāciju un problēmām saistībā ar to. Darba tirgus Eiropā ir brīvs, atvērts praktiski ikvienam, un tikai katra paša rokās ir izvēle meklēt darba iespējas dzimtajā zemē vai doties laimes meklējumos ārvalstīs. Daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas doties darba, labāku dzīves apstākļu un pieredzes meklējumos ārzemēs. Raugoties no vēsturiskā aspekta, jāatzīmē, ka PSRS laikā darbs Latvijā bija nodrošināts jau pēc mācībām, tā iegūšana nebija problēma. Ne visās profesijās bija nepieciešama mūsdienās prasītā kvalifikācija. Darbaspēka migrācija no Latvijas uz ārvalstīm palielinājās, sākot ar 1990. gadu, kad daudzi cilvēki bija spiesti pārkvalificēties, un īpaši pieauga pēc 2004. gada, kad līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā darba tirgus tika atvērts vēl plašākam iedzīvotāju lokam.
Pašreizējā Latvijas ekonomiskā sistēma ir nestabila - zemais atalgojums daudzu nozaru speciālistiem liek izvēlēties darbu ārzemēs. Vecāki pamet savus bērnus, lai spētu tos nodrošināt. Liela daļa jaunatnes nesaista savu nākotni un profesionālo izaugsmi ar Latviju. Latvijas darba tirgū daudzās nozarēs trūkst kvalificētu speciālistu, tādēļ jau tagad tiek piesaistīti darbinieki no ārzemēm. a tirgu pzaru speci Latvijsavu n
Līdzekļu trūkums, ilgas pēc materiālām vērtībām cilvēkam ir kā dzinējspēks, kas liek strādāt un mācīties.
Pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt Latvijas sabiedrības attieksmi pret darbaspēka migrāciju, ietverot pozitīvos un negatīvos aspektus, kas saistīti ar Latvijas iedzīvotāju strādāšanu ārzemēs un viesstrādnieku iesaistīšanu Latvijas darba tirgū, aptaujāto plānus saistībā ar iespējamo darbu ārzemēs, informētību par darba iespējām un uzskatus par nepieciešamo valdības rīcību šajā jautājumā.
Darbam tika izvirzīta hipotēze – Latvijas iedzīvotāju attieksme pret darbaspēka migrāciju ir negatīva. …
