NOBEIGUMS
Veidojot analītisko pārskatu, esmu guvusi plašākas zināšanas saistībā ar tematu – sabiedrības integrācijas pētījumiem. Esmu izbrīnīta, jo pirms analītiskā pārskata rakstīšanas nedomāju, ka Latvijā ir veikti tik daudz projektu un pētījumu, lai valstī integrētu atstumto grupu.
Izpētot pieejamo informāciju, sapratu, ka, lai gan tiek rīkoti dārgi pētījumi un projekti, lai noskaidrotu:
• Latvijas un nepilsoņu atšķirīgās iezīmes,
• faktorus, kas mudinātu darba devējus pieņemt darbā iepriekš krimināli sodītas personas
• kas bēgļus mudinātu iemācīties Latviešu valodu un kultūru,
bet tomēr tie nav uzskatāmi par sekmīgiem, ja netiek panākts abpusējs integrācijas process, tādēļ uzskatu, ka būtu aizvien jāmeklē pareizā pieeja atstumtās grupas iesaistīšanai darba tirgū un sabiedrībā.
Kopumā pieejamo informācijas avotu daudzveidību vērtēju par labu esam, jo ieguvu vērtīgu informāciju, ko arī šajā analītiskajā pārskatā centos paust. Būtiski, ka pieejamie materiāli ir valsts institūciju pārvaldībā, tādēļ tie ir uzskatāmi par ļoti ticamiem.
Rezumējot analītiskajā pārskatā iegūto informāciju, secinu, ka Latvijai aizvien vēl ir, kur tiekties sabiedrības integrācijas pētījumos un to iegūto datu realizācijas procesā. Pat, ja tiek organizēti tik daudz un dažādi pasākumi, projekti, pētījumi, kuri balstās uz šo tematu, joprojām pastāv atstumtības faktors pret mazākumtautības iedzīvotājiem, bijušajiem noziedzniekiem, invalīdiem un bēgļiem. Uzskatu, ka integrācija ir darbība, kas liecina par cilvēcību, jo pieņemt sabiedrībā tos, kuri atšķiras, vienmēr ir grūti, tādēļ ir jāmācas sadzīvot visiem kopā.
…