Sabiedrības un vides mijiedarbība Talsu novadā

4. SECINĀJUMI - KĀ VISS SAISTĀS AR DABAS MIJIEDARBĪBU
1. Novada klimatu nosaka tā ģeogrāfiskais novietojums Baltijas jūras austrumu krastā mērenās joslas platuma grādos un relatīvi līdzenā zemes virsma.
2. Talsu novada teritorijā pārsvarā ir līdzenumi un viļņotie līdzenumi. Tas nosaka lielu floras un faunas daudzveidību.
3. Virszemes un pazemes ūdens resursu krājumi Talsu novadā ir pietiekami, lai nodrošinātu novadu ar nepieciešamajiem atpūtas un dzeramā ūdens resursiem.
4. Izvērtējot datus par auto transporta intensitāti un stacionāro avotu izmešiem, var secināt, ka gaisa kvalitāte novadā kopumā ir laba. Galvenie gaisa piesārņojuma avoti, kas rada izmešus atmosfēras gaisā ir autotransports un stacionārie objekti.
5. Stacionāro avotu ietekme uz gaisa kvalitāti vērtējama kā zema. Izplatītākie stacionārie piesārņojuma avoti ir katlu mājas, kā arī degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes, atsevišķas ražotnes. Katlu māju izmešos galvenās piesārņojošas vielas ir oglekļa monoksīds, slāpekļa oksīdi un oglekļa dioksīds.
6. Autotransporta intensitāte novada ceļos kopumā ir zema. Autotransporta radīto emisijās piesārņojošas vielas ir slāpekļa oksīdi, putekļi un oglekļa monoksīds.
7. Ventas upju baseina apgabala ūdeņu ķīmiskā kvalitāte, vērtējot pēc prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijām virszemes ūdeņos, ir novērtēta kā laba.
8. Pazemes ūdeņi atbilst dzeramā ūdens nekaitīguma obligātajām prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu, ko nosaka pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs.
9. Reģionā vidēji, ārpus Talsu pilsētas, viens iedzīvotājs rada 240 kg atkritumu. Gandrīz visu atkritumu daudzumu Talsu novadā veido iedzīvotāju mājsaimniecībās, iestādēs un uzņēmumos radītie sadzīves un saimnieciskās darbības atkritumi.
…