Arī pašlaik nav skaidrs, kādas nozares piedzīvos straujāko attīstību nākotnē. Protams, tautsaimniecības struktūrā jāsaglabā gan rūpniecības, gan informācijas tehnoloģiju nozares, un šim nolūkam jāgatavo attiecīgie speciālisti. Bet tajā pašā laikā jāatceras, ka, lai Latvija varētu efektīvi izmantot nākamo attīstības vilni, tai jāliek uzsvaru uz inovatīvo spēju veicināšanu, nevis tikai noteiktas profesijas iemācīšanu. Ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības pamatā ir tehniskais progress, kuru nosaka jaunās idejas jeb zinātniskie izgudrojumi.[4;25]
V. Meņšikova raksta Izglītības paradigma un sociālais dialogs, autors ir iezīmējis izglītības sistēmas attīstības galvenās vadlīnijas. Viņš norāda, ka būtiskas ir trīs galvenās paradigmas jeb trīs pamata pieejas izglītībai. Pirmā ir sociāli valstiskā, otra – personīgā, bet trešā –sociāli personīgā. Sociali valstiskaja pieejā noteicošās ir valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, tas ir primaras, salīdzinot ar skolēna interesēm un vajadzībam. Personīgajā pieejā skolēna intereses un vajadzîbas dominē par sabiedrības un valsts interesēm. Trešaja, sociali personīgajā, pieejā saglabājas izglītības sociālā virzība, bez kuras tiek kavēta sabiedrības pakapeniska attīstība, tomēr izglītības sistēma kopumā un katra skola atsevišķi veido pamatnosacījumus un iespējas savu skolenu brīvai pilnvērtīgai un savdabīgai attīstībai, lai tie taptu par personībam.[6;10]
Latvijas izglītībā ir jāattīsta diferenciēta pieeja. Pedagogiem ar savu darbu jādrošina maksimāla katra bērna spēju attīstība. Tas nozīmē gan iespējas talantīgo bērnu pilnvērtīgai izaugsmei un spēju apliecināšanai ne tikai klases un skolas līmenī ikdienā, bet arī valsts un starptautiskajā mērogā. Vienlaikus, izmantojot piemērotas metodes, panākt iespējami augstus to bērnu un jauniešu mācību sasniegumus, kuriem ir mācīšanās grūtības. Šajā darbā vislielākā nozīme ir profesionāliem pedagogiem un atbalsta sistēmai, kas viņiem palīdz šo darbu veikt.
…
