Tēmu par sabiedriskajām organizācijām Rīgā 13. – 14.gadsimtā izvēlējos, tāpēc ka vēlējos apskatīt šā laika dzīvi ne tik daudz no politiskā, bet gan sabiedriskā un sociālā aspekta. Protams, Rīgas pilsoņu dzīve bija nesaraujami saistīta ar Rīgas pilsētas un Livonijas zemes vēsturiskajiem notikumiem, kā arī jebkura kārtīga rīdzinieka vai eiropieša vispār dzīve nebija iedomājama ārpus kādas sabiedriskās organizācijas jeb brālības. Piederība pie kāda kolektīva vai kopības bija ne tikai vēlme, bet gan nepeiciešamība, kas deva cilvēkiem drošības un solidaritātes apziņu. Viduslaikos visa pilsoņu dzīve ritēja saskaņā ar noteiktiem priekšrakstiem. Vienus priekšrakstus bija noteikusi katoļu baznīca, citus noteica pilsētas laicīgā pārvalde – rāte, arī ģildēs jeb brālībās to biedri bija pakļauti noteiktiem statūtiem jeb šrāgām. Tomēr tāda bija viduslaiku cilvēku domāšana. Nepakļaušanās noteikumiem bija neiedomājama un tika bargi sodīta.
Šo apvienību biedru starpā valdīja īpašas un fenomenālas attiecības, kuru dēļ vien ir vērts pētīt šīs organizācijas. Viena ģilde vai brālība bija kā ģimene tās biedriem, kuri viens par otru rūpējās gan slimības, gan tuvinieku nāves, gan naudas grūtību gadījumos, viņi svinēja kopā svētkus un dzīroja. Visa pilsētnieka sabiedriskā dzīve bija pakļauta brālībai.
„I nodaļa. Svētā Jāņa ģildes mērķi un būtība
1.Sv. Jāņa ģilde ir kristīgu amatnieku korporācija, kuras locekļi ir Rīgas pilsoņtiesības ieguvuši kādas Rīgas amatnieku cunftes meistari.
2.Šī ģilde dibināta Sv. Elizabetes dienā 1352. gada 19. novembrī, pieņemot Vestfāles pilsētu Zōstas un Minsteres pirmās šrāgas, kurās teikts: „Disciplīnas un godīguma, miera, labas kārtības un saticības panākšanai un veicināšanai amatnieku starpā”.
3.Mazajā jeb Sv. Jāņa ģildē pastāv ciešāka kopība zem nosaukuma „brālība”.”1…
