Sabiedrisko attiecību pirmsākumi meklējami senā pagātnē, taču par to neapstrīdamu sākumu uzskata 20.gs. pirmos gadus. SA attīstības vēsturi var iedalīt 6 posmos:
1) sākuma posms (1900-1917). Politiskās mahinācijas atmaskojošā žurnālistika, pret to vērstā publicitāte, kas ievēro aizsardzības taktiku, kā arī T.Rūzvelta un V.Vilsona tālejošās reformas, kas īstenotas izmantojot sabiedrisko attiecību paņēmienus.
2) I pasaules kara laiks (1917-1919). Vērojami izteikta organizētās reklāmas ietekme, kuras mērķis ir iekvēlināt dedzīgu patriotismu: pārdot karalaika bonas, vervēt karavīrus, savākt miljoniem dolāru dzīves apstākļu uzlabošanai.
3) 20.gadu ekonomiskā uzplaukuma laiks (1920-1929). Kara laikā apgūto publicitātes principu un iemaņu izmantošana, lai stimulētu preču pieprasījumu, mudinātu sabiedrību pieņemt kara laikā strauji attīstītās tehnoloģijas izraisītas izmaiņas, kā arī lai gūtu uzvaru politiskajās cīnās vai savāktu miljoniem labdarības mērķiem.
4) Rūzvelta laikmets un II pasaules karš (1930-1945). Lielā depresija un II pasaules karš ir notikumi ar smagām un tālejošām sekām. Sabiedrisko attiecību darbība kļūst progresīvāka. Šajā periodā valda Franklins D. Rūzvelts un viņa padomdevējs L.Makhenrijs Hovs.
5) Pēckara periods (1945-1965) ir noregulēšanas laiks. Valsts pāriet no karalaika ekonomikas uz postindustriālo, uz pakalpojumiem orientēto ekonomiku un izcīna vadošo vietu pasaulē. Šajā laikā sabiedrisko attiecību nozare strauji attīstās un tās darbinieku skaits pārsniedz 100 00 cilvēku. Rodas spēcīgas profesionālas apvienības, sākas sabiedrisko zinātņu disciplīnas apgūšana mācību iestādēs, sadzīvē ienāk televīzija kā varens komunikācijas līdzeklis.
6) Globālās informācijas sabiedrība (1965-mūsdienas). Strauji attīstās mūsdienu tehnololģija, pieejami daudzveidīgi informācijas kanāli, notiek pāreja no nacionālās ekonomikas uz vispasaules ekonomiku, kam raksturīga globāla savstarpēja atkarība un globāla konkurence. Šo kardinālo pārmaiņu izraisītais stress liek sabiedrisko attiecību funkcijai uzņemties jaunus, sarežģītus pienākumus, lai tā varētu godam pildīt savu pienākumu būt par starpnieku starp konfliktējošām interesēm un panākt savstarpēju noregulējumu un piemērošanos.
…
