Skolā bieži nākas saskarties ar dažādiem mācīšanās traucējumiem. Mācīšanās traucējumi var būt ne tikai garīgi atpalikušiem bērniem, bet arī intelektuāli normāli attīstītiem bērniem. Viens no mācīšanās traucējumiem ir hiperaktivitāte.
Tā ir problēma, kas ar katru dienu kļūst aktuālāka. Novērots, ka hiperaktīvo bērnu skaits palielinās. Šiem bērniem ir grūti ilgstoši noturēt uzmanību un līdz ar to arī skolotājam jāmaina darba stils, lai šie bērni netraucētu pārējo darbu, lai paši varētu koncentrēties un apgūt mācību vielu. Tieši tāpēc pedagogam ir jāzina par šo bērnu uztveres īpatnībām, par pazīmēm, kā atšķirt hiperaktīvu bērnu no vienkārši izlutināta un neuzmanīga bērna, kā var palīdzēt šiem bērniem, jo, kaut arī nespēj ilgstoši noturēt uzmanību, tomēr vairums ir ļoti talantīgi un zinoši, kā plānot savu darbu, lai pēc iespējas ilgāk varētu noturēt hiperaktīva bērna uzmanību, kādas metodes izmantot darbā ar šiem bērniem, kā šos bērnus virzīt uz darbībām, kas palīdzētu viņu uzmanības nostiprināšanai.
Šī darba mērķis ir teorētiski pamatot sadarbības iespējas ar hiperaktīvajiem bērniem.
Par darba uzdevumiem es izvirzu:
1.noskaidrot hiperaktīvo bērnu uzvedības īpatnības;
2.analizēt padagoģisko un psiholoģisko literatūru par hiperaktivitātes tēmu;
3.noskaidrot, kādas metodes var izmantot, lai būtu veiksmīgāka sadarbība ar hiperaktīvajiem bērniem.
Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi un uzdevumus, izmantošu literatūras analīzes metodi.…