Jaunas ģimenes nodibināšana ir viens no svarīgākiem notikumiem cilvēka mūžā. Tiesiskā nozīmē tas ir padots sava laika administratīviem un reliģiskiem noteikumiem, likumiem un arī ierobežojumiem. Ģimenes nodibināšana Eiropā ir regulēta jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, sākot ar laulību aizliegumu tuvu radinieku starpā.
Marģers Grīns1
Mēs visi zinām, cik liela nozīme ģimenei ir gan katra cilvēka dzīvē, gan visas sabiedrības un valsts mērogā. Īpašu nozīmi jaunu ģimeņu veidošana iegūst mūsu dienās, kad demogrāfiskā situācija Latvijā ir nonākusi visai dramatiskā situācijā. Tieši ģimenei katram cilvēkam jākalpo kā neizsīkstošas mīlestības, uzticības un savstarpēja atbalsta avotam, turklāt veselīga un stipra ģimene ir jebkuras stabilas un plaukstošas sabiedrības pamats.
Tādēļ esmu izvēlējusies par sava pētījuma tematu “Saderināšanās un laulības noslēgšana”, kas sevišķi aktualizējies mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maijā, kad LPSR AP pieņēma Neatkarības deklarāciju.
Gan saderināšanos, gan laulības noslēgšanas procedūru Latvijas Republikā regulē atjaunotā 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļa, kuru Saeima pieņēma ar 1993.gada 25.maija likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” un tanī pašā dienā pieņemto likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļā” (stājās spēkā ar 1993.gada 1.septembri), 1993.gada 21.oktobra likums “Par civilstāvokļa aktiem”, 1994.gada likums “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”, 1998.gada 2.septembra Latvijas Tieslietu ministrijas instrukcija “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā” u.c. normatīvie akti.
Kvalifikācijas darba mērķis ir apzināt un analizēt izvēlētā temata situāciju mūsdienās, saskatīt problēmu un mēģināt rast risinājumu, salīdzināt to ar stāvokli, kāds bija pirms neatkarības atjaunošanas, veikt nelielu ekskursu pagātnē, lai aplūkotu saderināšanās un laulības noslēgšanas tradīcijas gan PSRS hegemonijas laikā, gan Latvijas brīvvalsts laikā, gan arī senākos laikos, kad veidojās un nostiprinājās latviešu tautas precību, derību, vedību u.c. ar laulāšanos saistītās tradīcijas,
Lai realizētu kvalifikācijas darba mērķi, esmu izmantojusi Civillikuma ģimenes tiesību daļas pirmo nodaļu “Laulība”, Jāņa Vēbera civillikumu komentārus, Latvijas Republikas normatīvo aktu krājumu “Par ģimenes tiesībām”, attiecīgs likumdošanas normas, Marģera Grīna un Kārļa Strauberga latviešu folkloras pētījumus, kā arī Ludviga Adamoviča 1937.gadā izdoto pētījumu par senlatviešu reliģiju, enciklopēdijas, vārdnīcas, plašsaziņas līdzekļus, praktiskus materiālus kā arī informāciju internetā un citus avotus.…
