Saderināšanās ir viens no atsevišķiem atteicības nostiprināšanas veidiem. Daudzi pieaugušie savā dzīves gaitā jau satikās ar šo jautājumu saistītiem tiesiskajiem momentiem, bet es par cik neesmu mēģinājis, pagaidām, nostiprināt attiecības legāli, bet kādreiz tomēr nāksies to darīt, tieši tāpēc man tas jautājums ļoti ieinteresēja ‘saderināšanas’ un tāpēc tieši šo studiju darba tēmu es cenšos izpētīt maksimāli dziļi, cik tās būtu iespējams. Šajā referātā tiks apskatīti jautājumi, kas saistīti ar saderināšanos, to tiesisko reglamentāciju, tiesiskajām sekām pēc Latvijas Civillikuma.
2. SADERINĀŠANĀS BŪTĪBA
Ar saderināšanos radītais stāvoklis pēc savas dabas un mērķa ir pārejas stāvoklis, kas beidzas ar laulību. Lai gan saderināšanās tikai palīdz sagatavoties laulībai, tomēr saderināto attiecības ir ļoti līdzīgas laulāto attiecībām ar dažām būtiskām atšķirībām. Laulības sekas - vīrs nosaka sievas dzīves vietu, rodas laulāto mantiskās attiecības, laulātiem jābūt savstarpēji uzticīgiem. Ar saderināšanos vēl nenodibinās kopēja saimniecība, kopēja dzīvesvieta. Saderināto īpašumi nesaplūst kopā, bet arī saderinātajiem ir jābūt savstarpēji uzticīgiem. Saderināšanās mēdz iet pa priekšu laulībai, bet nepieciešams tas nav, jo laulība, kas noslēgta bez iepriekšējas saderināšanās, ir spēkā, jo saderināšanās ir pirms laulības slēgšanas iespējama -bet nav nepieciešama - savstarpēja solīšanās savienoties laulības kopdzīvē (Civillikuma 26. panta 1. daļa).
Būtībā saderināšanās ņemot vērā tā tiesisko raksturu kā kopdzīvei tiesībās nav liela nozīme. Saderināšanās ir līgums, kura turpmākais mērķis ir laulības noslēgšana. Taču laulības noslēgšana nav no līguma izrietošs pienākums par kura izpildīšanu līgumslēdzēja pusei būtu prasījuma tiesība tiesā un tā neizpildes gadījumā varētu rasties zaudējumu atlīdzības pienākums sakarā ar to, ka netiek pildīta apņemšanās stāties laulībā.
Civīllikumā saderināšanās institūts ievietots kā pirmā apakšnodaļa ģimenes tiesību pirmajā nodaļā par laulību, ar ko saderināšanās ietilpināta laulības tiesībās. Saderināšanai veltīti 4 panti, tādējādi saderināšanās tiek ietilpināta laulības tiesībās. Laulības tiesības šī vārda plašākā nozīmē aptver saderināšanos kā sekojošās laulības iepriekšējo pakāpi.1
Saderināšanās pēc Civillikuma ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Bet kaut vai saderināšanās jēga ir izteiktā apņemšanās doties laulībā, tomēr saderināšanās nedod tiesību prasīt solījuma jeb līguma izpildīšanu – laulības noslēgšanu. Laulība nenodibina tiesisko pretenziju panākt solījuma izpildi spaidu kārtā.2
Runājot par saderināšanās formu, jāsecina, ka likums nav noteicis saderināšanai sevišķu formu, tadēļ saderināšanās ir neformāls akts. Tā var būt noslēgts arī klusējot (piemēram, gredzenu apmaņa). Saderināšanās saskaņā ar Civillikumu noslēdzama jebkurā formā.…
