Sadzīvē izmantojamās ķīmiskās vielas un to kaitīgā ietekme

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanība aizvien vairāk tiek vērsta uz dažādu ekoloģisku problēmu attīstību un to iespējamajiem draudiem dzīvības normālai pastāvēšanai uz zemes. Globālā sasilšana, kuru, kā vēsta reklāmas kampaņa Rīgas ielās, izraisa lokālā vienaldzība, ozona slāņa noārdīšanās, pārlieku liela mežu izciršana, tā samazinot „pasaules plaušu” apjomus, derīgo izrakteņu ieguve un to aktīva izmantošana, kas liecina par to, ka drīz daļu no tiem iegūt vairs nebūs iespējams, jo viss jau vienkārši būs paņemts. Jā, daudz citas mazākas un lielākas problēmas skar mūsdienu sabiedrību, kura tā vien liekas, daudz lielāku interesi izrādi par to, kā dzīvot nost, nedomājot par to, kas paliek, vai gluži otrādi- nepaliek aiz tās.
Gaisa un ūdens piesārņojums, litosfēras un augsnes piesārņojums ir vieni no būtiskākajiem piesārņojuma avotiem, kas atstāj ietekmi uz dzīvajiem organismiem, tai skaitā arī cilvēku. Ir skaidrs, ka transports, rūpniecība, enerģijas ieguve un citas lielas nozares ir vienas no nozīmīgākajām piesārņojuma veicināšanā, taču paskatoties mazākā mērogā, arī sadzīvē mēs izmantojam ķīmiskas vielas un tās var radīt piesārņojumu, par kura esamību mēs bieži pat neaizdomājamies. Arī iekštelpu gaisa piesārņojums un kvalitāte ir viena no būtiskākajām problēmām, jo telpās nonākušās ķīmiskās vielas izkliedējas salīdzinoši lēni un tā kā lielākā daļa cilvēku iekštelpās uzturas daudz vairāk nekā ārpus tām, tas atstāj ietekmi uz veselību. Par tik ikdienišķi izmantojamajām lietām kā trauku mazgāšanas līdzekļa vai tualetes atsvaidzinātāja ietekmi aizdomājas reti kurš, jo problēma nav tā, ka trauki netiktu nomazgāti un tualete nebūtu smaržīga, taču, kas pēc šo produktu lietošanas paliek un uzkrājas mūsos un apkārtējā vidē?…