Mūsdienu sabiedrība straujajā moderno tehnaloģiju attīstības laikmetā sāk apzināties un ir jau apzinājusies savas tiesības un pienākumus, valstij ir jānodrošina sabiedrības indivīda tiesību ievērošanu tā, lai indivīds būtu apmierināts. Valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, cieņu, godu, tiesības, reliģisko brīvību, kā arī viņa īpašumu. Tiesībsargājošās iestādes ir vienas no tām, pie kurām vēršas sabiedrība: atsevišķas personas, uzņēmumu, sabiedrību, organizāciju pārstāvji, konstatējot, ka attiecībā pret viņiem ir veikts kāds noziedzīgs nodarījums, vēršas ar mērķi gūt taisnību. Sabiedrības interese ir gūt taisnību, lai tiesībsargājošās iestādes, iespējami īsākā laika posmā, konstatētu vainīgo personu un sauktu to pie atbildības, vēlas, lai vainīgais saņemtu sodu, jo sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka par kļūdām katram ir “jāmaksā”. Šajā gadījumā noziedzīga nodarījuma izdarītājam ir jāsaņem sods. Tiesās izskatāmo krimināllietu skaits ir liels un bieži vien ir jādzird žēlošanās, ka krimināllietu izskatīšana mūsu tiesās norit ļoti gausi, jo no nozieguma izdarīšanas brīža līdz soda saņemšanai paejot parasti ļoti ilgs laiks. Līdz ar to sabiedrībā valda neapmierinātība par tiesībsargājošo iestāžu lēno un neprofesionālo darbu. Viens no risinājumiem šai situācijai ir saīsinātais kriminālprocess (turpmāk saīsinātais process jeb SP).
Saīsinātais process, kas stājās spēkā 1993.gada 1.jūlijā, ir vienkāršota kriminālprocesuāla forma. Tas ir būtisks solis tam, lai lietas iztiesāšanu un spriedumu pēc iespējas ātrāk tuvinātu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdim. Saīsinātais process ļauj paātrināt un vienkāršot kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu. Sabiedrībai, personām, kas izdara noziedzīgus nodarījumus, ir jāredz, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ātri un neizbēgami seko sods, tas varētu atturēt tos no noziedzīgu nodarījumu recidīva. …