Saistību tiesību pastiprināšana un to veidi

Saistību tiesības
Jēdzienu „saistību tiesības” lieto trīs nozīmēs. Ar to apzīmē:
1)personas noteikta rakstura subjektīvās tiesības;
2)normu kopumu par saistību tiesiskajām attiecībām;
3)tiesību zinātnes apakšnozari, kas pēta saistību attiecības.1
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.2
Saistības tiesiskajā attiecībā ir divas puses: kreditors un parādnieks. Kreditoram ir tiesības prasīt un sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Atbilstīgi parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Saistība nevar pastāvēt tikai ,kā pienākums vai tikai kā tiesība. No šī veidokļa tiesību teorijā pamatoti bieži runā nevis par saistību tiesību , bet gan par saistību , kā tiesisku attiecību, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai pienākumi. Daudzas saistības veidojas , kā tādas attiecības, kurās katra puse vienlaikus ir gan kreditors, gan parādnieks, t.i. katrai no pusēm vienlaikus ir gan tiesības , gan pienākumi. Tāpēc ir saprotams, ka par saistībām parasti runā daudzskaitlī pat tad, ja ir noslēgts tikai viens līgums.3…