IEVADS
Jau Senajā Romā pastāvēja saistības un saistību tiesības. Arī tad jau cilvēki sniedza pakalpojumus, pirka, pārdeva, ieķīlāja, aizņēmās un visādi citādi kārtoja savus darījumus. Saistību tiesības regulē saistību rašanos, izpildi un to izbeigšanos, un ir skaidrs, ka mainoties vēsturiskajai situācijai un laikam ritot saistību tiesību principi mainījās un papildinājās.
Šajā darbā autors centīsies apskatīt kas ir saistību tiesības plašākā nozīmē, kāda ir to vieta starp citiem normatīvajiem aktiem un uz kādiem principiem tās balstās. Rakstot šo darbu, un izmantojot Civillikuma komentārus, autors tajos atrada vērtīgas domas un skaidrojumus Civillikuma pantiem, jo nav noslēpums, ka Civillikuma panti vietumis ir rakstīti grūti uztveramā valodā. Šeit jāsaka, ka līgumattiecību tiesiska regulēšana ir viens no svarīgākajiem civiltiesību uzdevumiem. Cilvēkam visu mūžu – no dzimšanas līdz nāvei – ir kādas saistības, kas sevī ietver gan tiesības, gan pienākumus. Arī ekonomikas attīstība ir cieši un nesaraujami saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt uzņēmējdarbība var attīstīties tikai uz tiesisku darījumu pamata. Sevišķu nozīmi iegūst apstāklis, lai šie līgumi būtu atbilstoši prasībām, kādas nosaka likums, lai līgumi būtu īsti un nebūtu pamats to spēkā esamību apstrīdēt, jo līgumi ir paši izplatītākie juridiskie fakti un civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem.
1. SAISTĪBU TIESĪBU LOMA UN
NOZĪME
Lai saprastu saistību tiesību lomu un nozīmi plašākā nozīmē, tad jāizprot to avoti. Ir skaidrs, ka katrā valstī pastāv saistības starp tiesību subjektiem ar no tām izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Latvijas pamatlikums jeb Satversme ir mūsu valsts galvenais tiesību avots un pretrunā ar to likumdevējs neizdod nevienu normatīvo aktu. Kā svarīgu tiesību avotu ir jāmin arī Eiropas Savienības regulas un direktīvas un Latvijas likumi (Civillikums – galvenais Latvijas normatīvais akts, kas regulē saistību tiesības, Komerclikums un citi likumi). Kā palīgavotus jāmin principus (tos autors plašāk apskatīs vēlāk), judikatūra (tiesu spriedumi, nolēmumi un citi juridiskie dokumenti), kā arī doktrīnas – tiesībzinātnieku atziņas un komentāri.
Kā jau autors minēja, tad Civillikums ir mūsu valsts galvenais normatīvais akts, kas regulē saistību tiesības. …
