Apjēgšana ir spēja uztverto ierindot noteiktā priekšmetu vai parādību grupā un apzīmēt to ar vērdu, t.i., definēt to. Ja tas nenotiek, piemēram, saskarsmē ar pilnīgi nepazīstamu objektu, tad tas tiek izzināts nevis ar uztveri, bet ar sajūtām. Citiem vārdiem, šai gadījumā tiek atspoguļots nevis objekts kopumā, bet tikai atsevišķas tā īpašības (krāsa, forma, svars u.c.). Priekšmets tiek uztverts tikai tad, ja tas ir apjēgts. Šī likumsakarība nosaka uztveres saistību ar domāšanu un runu, līdz ar to bagātina uztverei, sasaistot juteklisko un abstrakto pasaules atspoguļošanu.
Aperecepcija (no lat. Ad – pie, pereceptio – uztvere) ir pieredzes (zināšanu, māku, interešu) ietekme uz objektu vai priekšmetu uztveri.
Bieži vien aperecepcija iespaido uztveres atlasi, kam raksturīgas objekta vai tās daļu uztveres priekšrocības.1
Konstantums ir uztveres likmsakarība, kam svarīga loma cilvēka darbības organizēšanā. …