Teorētiskais pamatojums.
Obligācija ir vērstpapīrs, kas garantē to īpašniekam periodisku ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību.
Obligācija apliecina, ka vērtspapīra turētājs ir aizdevis naudu vērtspapīra turētājam periodiskus, vienādus kupona maksājumus un obligācijas dzēšanas brīdī atmaksā obligācijas nominālvērtību vai par to lielāku izpirkšanas vērtību.
Obligācija ir ilgtermiņa parāda vērtspapīrs, ko emitē valsts, pašvaldība vai komercsabiedrība. Obligācija tās īpašniekam sniedz zināmu regulāru, fiksētu ienākumu (kuponu), kas izteikts kā procenti no obligācijas nominālvērtības.
Un parāda vērtspapīrs ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem vai ar citiem noteikumiem, kas ir noteikti jau vērtspapīra iegādes brīdī. Ieguldījumi parāda vērtspapīros tiek uzskatīti par samērā drošiem noguldījumiem, jo iespējamās cenas svārstības ir mazākas nekā, piemēram, akciju tirgū. Šī vērtspapīra īpašnieki tā darbības laikā, visu laiku var mainīties, bet aizdevuma pamatsummu saņems tas, kura īpašumā tas būs perioda beigu datumā. Kā drošības garants kalpo komercsabiedrības, pašvaldības vai valstij piederošais īpašums. Ieguldījumi šāda tipa vērtspapīros bieži vien dod iespēju saņemt augstākus ienākumus salīdzinājumā ar banku termiņnoguldījumiem, bet tajā pašā laikā zemākus ienākumus nekā piedāvā akciju tirgus.
…