Sakaru nozares analīze Latvijā

Daudzo eksperimentu rezultāta, kurus pagājušā gadsimta sākumā zinātnieki veica, pētot elektromagnētiskā lauka ietekmi uz magnetisko adatu, radās pirmais elektrosakaru veids – telegrāfija. Daudz bija priekšlikumu, kā pārraidīt zinojumus lielos attālumos, bet vislielākos panākumus guva gleznotājs Samuels Morze. Ieviest telegrāfu nebija viegli. Nemaz nerunājot par dazādu aparātu trukumiem, pat 40 gadus pēc elektriskā telegrāfa izgudrošanas sliktās līnijvadu izolācijas dēļ lietus laikā telegrāfa sakari tika pārtraukti. Daļa izgudrotāju uzskatīja, ka elektriskajam telegrāfam nav nākotnes, un tāpēc daudzās valstīs vēl ilgi darbojās optiskās signalizācijas ierīces jeb tahigrāfs. Gadu gaitā telegrāfa aparātu un līniju konstrukcijas uzlabojās. Līdztekus zīmes raidošiem aparātiem tika radīti burtraksta un attēlus uztverošie aparāti. Palielinājās pārraides attālums un ātrums [4].

Latvijai ir senas tradīcijas elektrosakaru līdzekļu ieviešanā un to razošanā. To ir veicinājis Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, labi organizētā apmācība, sakaru līdzekļu razoðana, ārzemju firmu palīdzība u.c.
Telefonizācijas jomā Latvija 1938.gadā apsteidza tādu lielvalsti kā Francija. 1839.gadā tika izbuvēta optiskā telegrāfa līnija Pēterburgs – Varšava. Līnija šķērsoja Latvijas teritoriju [1,7]. Pirmo visgarāko telegrāfa līniju sabiedriskajai lietošanai Ziemeļeiropā izbuvēja 1852.gadā starp Rīgu un Bolderāju. Latvijas teritoriju šķērsoja 1075 verstis garā, 1855.gadā izbuvētā telegrāfa līnija Pēterburga – Gatčina – Daugavpils – Kauna – Varšava [1,7]. Rīga bija starp tām toreizējās Krievijas piecām pilsētām, kurās 1882.gadā atklāja telefona sakarus.

Telefona sakaru vēsture
1876.gadā Aleksandrs Bells, eksperimentējot ar daudzkanālu telegrāfēšanas ierīci, atklāja telefonēšanas principu [6]. Šodien telefona aparāts ir stipri pārvērties gan pēc ārējā izskata, gan pēc izpildāmo funkciju skaita.…