Ievads
Gadsimtiem ilgi baznīca bijusi vieta, kur meklēts patvērums. Šaubas un neziņā, dramatisku vēstures pagriezienu ēnā ļaudis allaž cerējuši uz atbalstu, iedrošinājumu un veiksmīga atrisinājuma iespēju, ticot, ka dievnama sienas būs tās, kas palīdzēs rast risinājumu un pasargās. Jebkura kopiena – lai kādai konfesijai tā piederētu – centusies veidot dievnamu iespējami krāšņu un iespaidīgu, tajā ieliekot visu labāko. Apskatot baznīcu arhitektūru un mākslu, nevar apiet šo kultūras pieminekļu tapšanas vēsturiskos apstākļus, jo tas ir svarīgs aspekts, apskatot baznīcu daudzveidību un dažādu gadsimtu stilu savienojumu.
Līdzās sakrālai baznīcu funkcijai ne mazāk svarīga ir to ēku kultūrvēsturiskā nozīme. Dievnami un to iekārtojums ir mūsu arhitektūras un mākslas vēstures veidošanās liecinieki, tādēļ svarīgi ir apskatīt tieši šo aspektu. Tas ir būtiski, jo pagaidām joprojām trūkst precīzas, koncentrētas informācijas par Latvijas baznīcu arhitektūru un mākslu. Īpašu uzmanību ir jāpievērš maziem ciema dievnamiem, jo tie bieži tiek pamesti novārtā un sabrūk. Lai šāda situācija galīgi nesagrautu mazus dievnamus, par tiem ir jārunā un jāraksta, tāpēc uzskatu par pareizu savā darbā atspoguļot to dievnamu arhitektūras un mākslas mantojumu, kas atrodas apkārt un kas ir bagātīgs un daudzveidīgs. Tādā veidā veicinot šo sakrālo celtņu attīstību un atpazīstamību.
Referāta mērķis: izpētīt sakrālas arhitektūras un mākslas mantojumu Medumu pagastā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika izpētīti trīs dievnami, kas atrodas Medumu pagasta teritorijā – to izcelšanās, vēsture, nozīmīgums un augstā kultūras vērtība.
…