Saldus rajona pašvaldību lēmumu apstrīdēšana administratīvajā tiesā

Šo tēmu izvēlējos, jo man patika mans darbs un pat ļoti. Uz papīra ir rakstīts viens kā būtu jābūt, bet reāli dzīvē tā nav. Var teikt, ka lēmumu projektus bija „jāsacer” un kā es tos biju sagatavojusi, tādi viņi arī palika, jo deputāti reizēm pat nesaprot, par ko viņi īsti ceļ roku un balso. Administratīvā komisija arī darbojās pēc APL un tāpat komisijas lēmumiem vajadzēja atbilst administratīvo aktu (turpmāk a/a) prasībām. Kā arī esmu piedalījusies kā atbildētāja pārstāvis administratīvās tiesas sēdēs.
Izlasot APL, rodas iespaids, ka cilvēkam atliek tikai paprasīt, lai iestāde nones zvaigznes no debesīm un iestādei, ievērojot administratīvā procesa noteikumus, jāsniedz atbilde likumā noteiktā kārtībā vai jāpārsūta iesniegums citai jautājuma izskatīšanas piekritīgai institūcijai. Cik cilvēki izmanto šī likuma priekšrocības un vai tas darbojas, noskaidrošu tālāk darba gaitā.
Valsts un pašvaldību lēmumu pārsūdzēšana ir kļuvusi ļoti aktuāla lieta, cilvēki ar vien vairāk un vairāk tomēr griežas tiesā. Tāpēc arī Administratīvā tiesa ir ļoti noslogota un process nemaz tik ātri nevirzās uz priekšu.
Mans darba mērķis ir noskaidrot, cik pašvaldību lēmumi sākot no APL spēkā stāšanās ir pārsūdzēti administratīvajā tiesā un cik no tiem ir padomes un cik Administratīvās komisijas lēmumi. Kā arī noskaidrošu kādi ir tiesas lēmumi.
Darbs sastāv no divām daļām:
Pirmajai daļai ir sešas apakšnodaļas, kurās teorētiski aprakstīšu Administratīvā procesa likumu, administratīvā akta definīciju un sastāvdaļas, kā arī par Administratīvo tiesu.
Darba otrā daļa sastāv no piecām apakšnodaļām, kurās būs apkopotas pašvaldību aizpildītas anketas, noskaidrots, cik pašvaldību administratīvie akti ir pārsūdzēti administratīvajā tiesā, ja ir, tad kādi ir bijuši tiesas lēmumi, kā arī kādas administratīvo aktu apstrīdēšanas iespējas ir katrā no pašvaldībām.…