Salīdzinājumi, metaforas un personifikācijas Aleksandra Čaka dzejoļu krājumā "Savādais gaidītājs"

Mans mērķis - izzināt A. Čaka dzeju un tajā izmantotās makslinieciskās izteiksmes līdzekļūs. Tas ,manuprāt, ir aktuāli, jo autora dzeja ir par Rīgu ,kas daudziem , arī man, ir ļoti īpaša un nozīmīga.
.1.Aleksandra Čaka biogrāfija.
Dzejnieks, prozaiķis Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzimis Rīgā 1901.gada 27.oktobrī drēbnieka ģimenē. Viņa dzejā galvenā tēma bija pilsēta. Viņš mācās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā un 1915.gadā, kad skolu evakuē, seko seko tai uz Igauniju un Krieviju. 1918.gadā Čaks Maskavā sāk studēt medicīnu, bet pēc gada ir armijas sanitārs un vairākkārt cīnās blakus latviešu strēlniekiem. Latvijā Čaks atgriežas 1922.gadā un pēc diviem gadiem atsāk medicīnas studijas Latvijas Universitātē. 1925.gadā viņš sāk strādāt Drabešu pamatskolā pie Cēsīm un pārtrauc studijas; 1928.gadā izbeidz arī skolotāja darbu.
Čaks atgriežas Rīgā, publicē dzejoļus, nodibina apgādu „Seši” un izdod žurnālu „Jauno Lira”; vēlāk iesaistās mākslinieku grupās „Zaļā Vārna” un „Trauksme”. Viņam iznāk vairāki dzejoļu krājumi; viņš raksta literatūrkritiskus rakstus un teātra recenzijas. Čaks ir izcilākais 20. gadsimta 20.-30. gadu latviešu dzejas reformētājs, radījis gan modernistiskus dzejoļus par dažādām Rīgas nomalēm un tipāžiem, gan latviešu strēlnieku epu “Mūžības skartie”, kas apbalvots ar Annas Brigaderes prēmiju (1940).…